Mācos savu viduslaiku tekstu, šļurbēju jau nez kuro Liepājas šķīstošu un klusi vēlos, kaut rītdiena jau būtu pienākusi. Mazliet arī ceru, ka tēts tomēr ieradīsies uz manu mazo mega pārbaudījumu un prelūdiju nākošā dzīves pakāpiena iekarošanai.

Jāpakvēpina vēlmazliet vīraks un vēlmazliet jāpastāsta sev, ka esmu Ilzebe, līdz es par to dāmu arī kļūšu.

Veiksmīgi pārdzīvota diena.

Varēju sevi prezentēt labāk, lai gan jutos diez gan labi nevertheless. Paklausījos kritiku par sevi, smaidīju un laku alu. Viss beidzās ar semi-riksīti uz pēdējo/pirmspēdējo transportu mājās. note to self - tas ka tie transporti beidz transportēt tik nelāgi ātri man nemaz nepatīk. ar steigu jāatrod "ideālais dzīvoklis centrā".

Dienas highlights laikam jau bija iet cauri gandrīz vai visai Vecrīgai savā zaļajā viduslaiku kleitiņā. Yay, me!