man besī, ka cilvēki man liek justies vainīgai pat par lietām, par kurām man reāli nebūtu jābūt tādai...

---
Es visticamāk savu vēlmi komunicēt ar nepareizajiem cilvēkiem milzīgos apjomos kompensēšu ar milzīgu klabēšanas apjomu. Sev, citiem, nevienam. Galvenais taču ir dabūt no sevis ārā visu to, kas sakrājas. Morālajai profilaksei.

Mūzika te ir, te nav.
Adaptols tomēr ir uzlabojis manu atmiņu.

Un -
In many ways you're the halo that keeps my spirit alive

tik īsā laikā tik milzīgs ārprāts.

+ mana mīļā, lieliskā, Miss Fotogēniskā Atmiņa, padari mani par laimīgāko morālo psihopātu manā fakultātē lekciju rīta cēlienā, lūdzu. tu vari tādu stāvokli panākt, man palīdzot atcerēties tik daudz informācijas par the UK ģeogrāfiju, lai es to testu izķiepju vismaz uz 4. man šobrīd vairāk nevajag. ka tik ir nokārtots.

Nervi galīgi čupā. Esmu pārāk satraukusies par visu to skolas lietu (ATKAL, bļat!). Nezinu kā lai sevi nomierinu. Gribu gulēt, atpūsties. Spēka vairs nav, un es atkal zaudēju savu, erm, grābienu, vo, uz erm motivāciju.

Haltūra un nogurums.

Turklāt, man ļoti gribas ēst. Tā, normāli pieēsties, muahaha (tāpēc nevaru sagaidīt, kad būšu mājās; vismaz normālu paiku dabūšu, jo tagad man pat nav naudas, lai sev kaut ko apēdamu varētu iegādāt... bet te arī ir problēma, jo man diez vai būs naudas, lai vsp tiktu mājās... psc vnk.).

+ vienīgais cilvēks, kas kaut kā spēj ienest mieru un atmodināt pozitīvismu nav pieejams. turklāt, Ah, ironija! es tipa gribu iemācīties sevi distancēt no konkrētās personas, kas spēj izraisīt placebo happiness... I think I'll fail miserably.

mjā, mans garastāvokļa un domu kāpums un kritums mani padarīs traku.

Haven't you seen
The ruins of her world

mamma mani nomušīs. Es jau 9 Ls esmu norunājusi. Mauahaha, sms + sarunas = 108. Šausmas. :D