Tad, kad es jau pieradu pie neko-nedarīšanas brīvības, mani atkal sāka terorizēt Universitātes spoki. Tagad par reģistrēšanos. Argh!
Labi, B daļas priekšmeti sarakstā nav; varbūt bija jāiet pašai un jāsaka, ka esmu itālis. Who knows? To es uzzināšu tik pirmdienā, kura man ir diez gan monstrīga paskata. Viegli nebūs.

Jauki, ka nav neviens pavisam agrais rīts. TOTIES jēdzienam "logs" tagad ir pavisam jauns skaidrojums, jo man piektdienā starp lekcijām ir ne vairāk ne mazāk kā pāris gaismas gadi. Ir rīta itāļu valoda un tad jāgaida līdz 18, kas nozīmē tikai to, ka es nevarēšu vairs braukt uz Cēsīm, un uz Liepāju arī nē. Really nice.

PLUS mēs esam apvienoti ar kaut kādu zviedru grupu, argh, un ne tikai Grammar & Phonetics pasniedzēji citi, bet arīdzen ITA. Pavisam nejauki, par pēdējo ceru, ka kļūda.
Kur tur vispār loģika, semestra vidū vienam un tam pašam priekšmetam pasniedzēju apmainīt. Ne viņiem viegli, ne mums.

CSI's theme song is Who Are You, written by Pete Townshend with vocals by Roger Daltrey, both of The Who, as the title track of their 1978 album. The show's spinoffs also use The Who songs as their theme songs: Won't Get Fooled Again for CSI: Miami and Baba O'Riley for CSI: NY, both recorded by The Who in 1971 for their album Who's Next.

© WiKi

Par Baba O'Riley es zināju, jau ilgi fanojos; Won't Get Fooled Again nesen kā atkodu, nejauši uzduroties tai savā kompī. Nu, vot, aizdomas, ka tas ir pārāk aizdomīgi, lai būtu pure sakrītba, apstiprinājās, tagad nejauši uzduroties Who Are You no tēta dabūtajā 500 Greatest Rock n Roll Songs (Rolling Stones). Visi trīs ir super gabali, The Who man tāa sāk patīk, I mean, kur es biju agrāk? :D [...aizrāvusies ar saviem floidiem, pērpļiem & cepelīniem, bet palaidusi garām tādus jaukumus kā Raš & ZeHŪ]

Kārtoju māju, lai Vīrieša ģimenei ir skaidrs cik mākslinieciski feina es esmu. Mans radošais gars strāvo no katra plaukta mūsu istabā. Es esmu varena :D, LOL.
Ja godīgi, tad mana artist heritage izpaužās tik tajā haotismā, kādā es mūsu `māju` iekārtoju. Accordingly to Mom, viņai arī bija tāds POSMS, bet pārgāja līdz ar vecumu, LOL. Lai, nu, ko, bet minimālismā es nespētu dzīvot, bet lai ko viņa neteiktu, arī viņai ir visādi karuļi pie manas slavenās Istabas sienas L., bet virtuves sekcijveidīgajā mēbelē starp šķīvjiem dzīvo visādi nieciņi un akmentiņi.

Anyways, es apzinos tomēr, ka Viņi neko nenovērtēs. Ja, nu, vienīgi to, ka nav bardaks Vīrieša klasiskajā izpratnē.