Mans "friends of" saraksts regulāri mainās. Laikam ir tā, ka es pasaku kādu frāzi, kas kādam piedur, bet pēc tam sāku runāt par lietām, kuras citiem nav pieņemamas utt., līdz ar to interese mani lasīt pazūd. Nu, man jau pofik, populārai kļūt klabē nav mans pašmērķis.

Ir tikai actionS katru reizi kādu jaunu/citu ieraudzīt.

Vajag uzlabot garastāvokli? Lieto Google Translate.

Mani nebeidz pārsteigt pašas sapņi. Dažreiz pat nesaprotu, ko tā mana zemapziņa ar to vispār gribēja pateikt?

---

Šonakt sapņoju par NYC. [laikam jau tāpēc, ka lasīju stāstu, kurā main character aizdevās uz NYC] No ūberkruta hoteļa izskrēju ārā, vakarā. Ar plikām kājām. Vīrieškungs man sekoja. Tad mēs tai vēlajā vakarā devāmies uz kādu (starbucks or something) kafejnīcu. Bija vai nu tikko nolijis vai vēl lija. Atceros smaržu (strange).
Es gribu uz NYC. Ne ar Vīrieti gan. Nav TĀAA //sex & the city// kompānija. Mani Amerikas būtībā nesaista; New World ir pārāk new, lai man patiktu. Toties ASV vēlos apskatīt; ne tāpēc, ka viņi lepojas, ka nespēj nosaukt pat trīs Eiropas valstis, bet gan lai radīto priekšstatu par valsti pārbaudītu uz savas ādas.
Tātad, man noteikti gribētos kādu brīdi padzīvot NYC, Sanfrancisko, Losandželosā un redzēt Lielo kanjonu. Viss, un tad es brauktu atpakaļ uz savu Eiropu un būtu laimīga, ka esmu gudra un eiropiete.

Writing is a socially acceptable form of schizophrenia.

E.L. Doctorow

The most essential gift for a good writer is a built-in, shockproof shit detector. This is the writer's radar and all great writers have had it.

Ernest Hemingway, interview in Paris Review, Spring 1958

Damn,
kā man negribas rakstīt tās nolādētās esejas. Nav gan kur sprukt, šodien/rīt jānodod. Ahh, nebūtu vismaz sava veida writers block...

p.s. -- ievadu kādam literāram darbam MAN ir ļoti grūti uzrakstīt. Ja ievads ir, eseja jau ir pusgatava.

UPD -- ķēros pie izsamisuma līdzekļiem - martini pudeles. Nerakstās. Tik ļoti NE, ka bez maz jāraud.

UPD2 -- Ja manas 10+ lpp rokrakstā datorrakstā būs mazāk par 3 lpp, es pakāršos.