Vispār es apbrīnoju savu atdzimušo pseido-apņēmību. Vai varbūt to var nokristīt par paranoju?

Vakar vakarā tā vietā, lai līstu zem segām, Vīrietim blakus, es sēdēju un pārskatīju ITA uzdevumus un kaut ko provazoriski ievietoju into the gaps. Bet ar to jau nebeidzās tās viss jaukums. Uztraukumu rezultātā es arī īsti pagulēt nevarēju, tādēļ izdevās piecelties 4 ar kapeikām, lai dapildītu ITA & Grammar, & atkārtotu visu, ko it kā jau zinu iekštan itāļu valodas.
Grammar, protams, es īsti nerubīju, ITA gandrīz visu izpildīju, bet itāļu valodas fundamentālos pamatus jau čut ne zinu no galvas.

Well. Stūlbi sanāk. Lieki es stresoju par itāļu valodu, jo kontroldarbu pārcēla VĒLREIZ. Es jau otro reizi laiku patērēju kalšanai un kalšanai, tā vietā es, teiksim, varētu pagulēt. Riebjās man. Nu, labi, mūsu pseido-diktātā, kuru man vienīgai personiski pārbaudīja. Man bija relatīvi maz kļūdu. Žēl gan, ka tas neko nenozīmē, jo atzīmi par to mēs tā vai tā nesaņēmām.

Gaidot 2 h 30 min es vismaz paēd. Jēeej.

Gramatika atnāca ar pirmajām 2 atzīmēm & pirmo nesekmīgo atzīmi. Jēej again. Vēlāk lekcijā izgāzos kārtīgi, neko nesapratu un beigās, nākošos divus testus rakstot, ieguvu vēl divas nesekmīgas atzīmes. Jēeeej!!

ITA pagāja ar 50% pareizu homework un trīšanos - kaut ātrāk beigtos, kaut ātrāk beigtos.

Beigās jāsaka... cik labi, ka rīt nekur nav jāiet. GULĒT!!!