-nu i čo es tagad daru?
-es sēžu uz sava jaunā, spalvainā paklāja kopā ar otro medus+tējas krūzi, uzstutējusi Siliņonka laptopu uz velveta dīvāngultas, kas pilna ar spilveniem & vienā kaktā tur arī LL ir paslēpies, un mana īmō šalle laptopu morāli atbalsta, bet mans rakstāmnaktsgaldiņš ir nokrauts ar mācību un citu literatūru, kā arī ar kosmētiku un dažādu laikmetu bižutēriju; es ik pa laikam kāsēju, klepoju, taurēju & šķaudu uz vella paraušanu, gatavojos ziemas saulgriežiem, vēlos stažēties kā ziemeļbriedis rūdolfs; tropu atmosfēru cenšos nomākt ar atvērtu logu; baudu klusināto Rīgu; galvā tiek dzejots šī gada ZPD; es atkal dusmojos uz laptopa klavieri, kura visu laiku novieto pogas nepareizajā vietā, bet sasodītais internets vispār dzīvo otrā istabas malā; es esmu kaķis - sēžu savā kaktā ar kaķu ausīm un mamma saka, ka man piestāvot arī.
tagad man ir divas klades oldskūla, respektīvi, padomju laika. vienā, tajā, kura ir līniju, es rakstīšu grāmatcitātus; tur jau tagad atrodas daži Gūtmaņa dzejoļi. Otrā, rūtiņu, ir priekšs ikdienas atziņām, smukām bildītēm & personiskajiem literātiskajiem mesliem. Jā, arī nostalģijai, skumjām, depresijai un parastā zīmuļa apātijai.
Anyways.