marmora lodīšu
ekstazī lauks
un magoņu paralēles

tu esi

manas narkotikas

deviņdesmit četras
stundas diennaktī
kā zīmogs
Dieva varenībai

pār tavu kaklu
manu skūpstu
apreibums
tek

Mana(s) ūdensmērītāja
Kājas
Iedūrās
Tavas kartona
Kastes griestos.

Spēlēsim dakteros.

poligāms
priesteris
aizmirsis
mīlēt
patiesi

manas patiesības
melus
neliec izkrāsot
saviem zvirbuļiem
pusakliem jumiķiem

pēc franču skūpsta
tu atzinies
nīstam francūžu
spalvainās beretes

izdzēru viņu vīnu
un smējos
par tevi
sevī

dejosim
ābolu sēkliņu
tango.
ļaušu tev
vadīt.

No sveces
Uz sveci
Tik ātri izplatās uguns

Izkaisu bezgalības
Spoguļa lauskās

No sirds
Uz sirdi

Palika silti

Tu esi mans kritušas ķēniņš.
Bez troņa
un kroņa
un zeltīta sceptera

valdi pār mani.

Cik lēti
Var notēlot mīlestību.
Tu taču smejies,
Mans draugs?!

Priekškars krita
Pirms minūtēm piecām
Tu vēl tici
Tam teātrim?

es
ne
atzīšos
puspatiesībā
piedod
ne
šoreiz

dīvini līkumi
saprāta spēlei


manas rokas
uz tava pleca

šahu ar rītdienu
spēlē

akardeonists

vērmanes dārzā
uz stūra

pakaras bezgalība

Neienāc.
Mana sirds
Ir tikai mana teritorija.
Neklauvē saviem pirkstiem
Pie maniem plakstiņiem,
Uzkrāsotiem
Ar lētu krievu kosmētiku.
Naktīs es piederu daudziem.
(man jāpieder)

Pieskaries
Indīgai efejai.
Es apsolu
Nesabīties
No taviem pirkstiem.

nomezglosim
savu īstenību
līdz rītam
nomezglosim

Neizliec sludinājumus
Presei
Nav jāzin
Par tavu vientulību

Reizreiķinā apmaldījusies
Patiesība
Sveic ikrīta gaiļus
Pilsētas steigā.
Atkal viņa pārveda
Mājās citu vīrieti.
(Tā maita viņa)
Sieviete vēlas mīlestību.

Piedod man,
Ka vēlos nozagt
To tevi,
Kas pieder citām
Pusnakts būtnēm
Ar smaržām
Kā eņģeļiem
Kritušiem
Un atžēlotiem
No tevis,
Jo viņām ir tava smarža.

Uz ādas
Starp kaimiņu sievietes krūtīm
Noslēpusies patiesība,
Ko viņas vīrs
Darīja pagājušajā naktī.

Nosaki robežu
Cenas griestiem
Ko atļausies maksāt
Par manīm
Kad pusnaktī ieelpo
Nikotīna plāksteru
Savādo smārdu

-Cik maksā sapnis par mīlestību?
-Izslēdziet skumjās dziesmas, izlejiet vīnu, un rīt jums to pateikšu.
-Rīt? Dienas gaismā jau cena ir cita. Es gribu zināt vērtību savām pusnakts stundām.
-Bet jūs taču gribējāt cenu vienīgi mīlestībai. Bez pusnakts zvaigznēm un vientulības piemaisījuma. Šo kokteili gatavo pavisam savādāk.
-Labi, darīsim savādāk. Es nosaukšu sastāvdaļas un jūs man to visu uzbursiet, labi?
-Es neesmu burvis. Pavisam parasts cilvēks. Un varu tikai to, ko ļauj mans ķermenis un sirds.
-Bet tieši tādēļ jau tas maksā tik dārgi, jo to dara tāda niecība, kā cilvēks. Visparastākais homo sapiens sapiens, lai gan nezinu, cik viņā daudz no tā saprātīguma atlicis...
-Kas ietilpst jūsu sapnī? Ko man piejaukt? Pastaigas parkā? Zvaigžņu skaitīšanu naktī un peldes mēnesnīcā? Vienkāršus smieklus un saldas mīlestības dziesmas?...
-Beriet, beriet man vēl!...
-Sadotas rokas, čukstus un acu skatienus, uz spoguļa uzrakstītas atzīšanās un mīļotā fotogrāfiju maciņā... zvanus tāpat vien, lai uzzinātu, kā tev iet... kokteiļus no vienas glāzes un sveču gaismu, neredzamus apkārtējos un tauriņus vēderā skūpstus un filmas, kuru beigas netiek sagaidītas?
- Vēl, vēl... jūs aizmirsāt beigas šim stāstam. Skumjās acis un ilgu nopūtus, vīnu un tumsu, krišanas sajūtu, neesamību, dziesmas, ko nedrīkst klausīties, jo tās pārāk, nu pārāk ir bijušas tuvas, fotogrāfijas, kas tikušas saplēstas un atkal salīmētas, ādu, kur vēl trīc pieskārieni, acis, kas palikušas tukšas un sajūtas, kuras negribas zaudēt... un kādu siltu roku, kura vairs neapskauj...
-Jūs prasāt daudz...
-Es prasu neiedomājami maz! Es taču neprasu, lai jūs man visu to iedotu. Es taču prasīju tikai sapni.
-Jūs prasījāt sapni, bet vēlaties to izsapņotu. Ne jau visi beidzas tā. Tieši tādēļ tas ir sapnis, jo katru reizi ir savādāks...
-Jūs šeit esat pārdevējs... es tikai nosaucu sastāvdaļas labākajam, ko esmu baudījusi. To pirmo pusi jūs pārzinājāt lieliski... laikam jau visi tā grib... laikam jau visi to meklē...
-Tādēļ jau visi šeit nāk... bet nevajag skumt... zini, izliesim vīnu un izslēgsim tās dziesmas... un es jums iesvēršu, iesvēršu sapni par mīlestību, tikai tam vajag telpu, gaisu un gaismu, kur augt, lai jūs varat mīlēt.

Tu teici,
Ziedi mirst klusējot,
Ieslēdzi roku,
Lai nedzirdētu,
Kā kliedzu par savām rozēm,
Ko samini.