|
[13 Jun 2013|12:11am] |
| [ |
music |
| |
La Bien Paga - Bebo & Cigala |
] |
šovakar no dusmām un satraukuma trīcēja rokas un asiņoja deguns pa abām nāsīm.
tagad mieriņš, nāk miedziņš, mazliet auksti, pietrūkst siltuma, mīļa, cilvēcīga mincīšsiltuma
|
|
|
[11 Jun 2013|05:49pm] |
|
klausos rīcības brīvību un kārtoju istabu. ārā uz sekundi lija kā no spaiņa, kas man deva iedvesmu uzlikt mīksto dobēm un satīrīt smilškasti kurā sēžu. bonsai podiņā atradu maziņo atstāto ātrumu, varētu paņemt un maukt pa dārzu kā ome to dara, čiks un dārzs brīvs no nezālēm kā tikko aparts :D
|
|
|
[10 Jun 2013|07:05pm] |
Ēdu eklēru, ne_pēc_kā negaršo. pat teiktu, ka negaršīgs.
atmiņā atausa eklērs, kurš garšoja kā debesis- apmēram 3 gadus atpakaļ budapeštā, ja pareizi atceros 110 forinti, MILZĪGS un tik neizsakāmi garšīgs. nesām viņu kalna galā un ēdām uz pusēm.
ja es kādreiz uzraustos uz vanšu tilta, tad noteikti pieprasītu eklēru no budapeštas tirgus.
|
|
|
[09 Jun 2013|01:41pm] |
vakarnakt sapņoju, ka jānim atkal ir sarkana grebene, mēs ejam caur pazemes stāvlaukumu, vienu roku viņš ir aplicis man ap pleciem un bučo man deniņus un otrā rokā viņam ir ierocis. ganamies pa to stāvlaukumu un apšaujam policistus. vienā brīdī kļūst skaidrs, ka ārā dzīvi netiksim, bet tas arī nebija paredzēts. kamēr policija ārā ielenca visu tuvējo apkārtni, mēs nodevāmies lieliskam pēdējam seksam. lai nedotu mentiem to prieku par mūsu notveršanu vai nošaušanu, sarunājām, ka man vispirms jānošauj viņu un tad sevi.
no šī sapņa pamodos citā sapnī- abi sēdējām pie upes un dzērām sarkanvīnu.
pamodos pa īstam un konstatēju, ka viņam šodien liela dzimšanasdiena.
|
|
|
[07 Jun 2013|09:22pm] |
| [ |
mood |
| |
trakumā zaigojošas acis |
] |
| [ |
music |
| |
major lazer |
] |
es neesmu naidīga vai riebīga pēc savas būtības. teiktu, ka esmu visai patīkamas personības.
man metas nelabi jau no domas vien par nagu raušanu, bet šodien man ļoti, ļoti sagribējās kādam lēni un mokoši noraut rokām nagus, vai sadot ar āmuru, lai nekad, nekad vairs neienāktu prātā nodarbināt savas pretīgās rociņas nevietā.
|
|
|
[06 Jun 2013|10:20pm] |
un atkal esmu mājās. daudz neizkrāmētu mantu maisu. un netīrās veļas maisu. jau 2 stundas mēģinu izdzert šampja glāzi un saprast, vai gribu braukt uz bītmeikeru dienu. jāskatās, cik daudz rīt noravēšu :D
/ šodien visa diena kā uz athodiem. mincīts mauc- es tripoju.
// mamma saderinājās un es pie viņas ledusskapī aizmirsu savu pārtikas grozu.
|
|
|
[04 Jun 2013|12:15pm] |
pa to laiku, kamēr biju izbraukusi te viss ir saaudzis/izaudzis/aizaudzis. un sadarīti visādi nedarbi. uzpīpēšu un iešu nojukt to mistikumu, kas ir piesists pie vējtvera, lai vīnoga līstu atpakaļ uz jumta (vakar uz jautājumu WHY? saņēmu dusmīgu atbildi, ka vīnoga ies kur viņai jāiet). šķiet, ka saruna no tēmas "kaut kas nepatīk, tu zini kur ir durvis" būs vēl pirms tēva ierašanās. drosmi mazliet uztur fakts, ka man ir tēva imaginārais atbalsts un arī mugurkauls tik taisns, ka vai muguru lauž. nonsenss šķiet zem mana goda.
/ vakar saņēmu daļu mūsu algas un piedāvājumu iet strādāt, jo visi darbinieki viņu uzmetuši, bet darbu līdz ausīm. tagad prātoju vai varu pavilkt pusslodzi pie saimnieka, savu māju un tekstu tulkošanu. tā teikt- izpalīdzot cita dārzā negribu iegriezt pati sev.
|
|
|
[02 Jun 2013|05:43pm] |
UPD: man uzdāvināja akmens piestu. Tagad varēsim pa dzīvi staipīties ar 2 aprikožu kokiem un piestu.
Un par internetu ar' mēnesi nebūs jādomā, jo sarunāju ar mincīša māšeli, ka patulkošu viņai tekstus skolai. Tā, ka win win.
Sēžu pilnu puncīti un gaidu zvanu.
|
|
|
[02 Jun 2013|04:24pm] |
Biju pilnīgi pārliecināta, ka brīvdienas esmu paņēmusi vien pāris dienas. Vakarnakt sapratu, ka nu jau nedēļa. Rīt ar steigu jābrauc mājās.
Brīvdienas jau, protams, bij' neizsakāmi foršas. Aizvien ir, bet ļoti labi var just, ka svētdiena.
/ apēsta grēka maize
// somā tusē no pieturas jumtiņa noceltais silikona pimpis
/// beidzot līdz manīm atnākusi bonsai grāmata. Un podiņš.
//// vakar visu dienu ar mincīša mammu dzērām alu.
///// visa tāda laimība un miers. Tik internetam tomēr naudas nepietika. Par to tā biš' skumji.
////// Ā, un trolejbusā redzēju meiteni, kura man bija tik neizsakāmi līdzīga, ka samulsu.
Tagad gaidu zupu un tad uz jelgavu. Visa kā tik daudz bijis, ka gribas mājās. Tikai ne tādās kādas viņas tagad.
|
|
|
[28 May 2013|03:11pm] |
Laikam trimmera atriebe par izpļautu biežņu pie ceļa + uzdirsiens par izraktiem īrisiem. Visādas lamas, šoreiz gan izpalika solījumi pa seju, bet tas tapēc, ka es neuzturējos, lai paklausītos kas viņam sakāms. Reizēm liekas, ka dusmu marazmā mani nakts melnumā varētu arī nomušīt. Un nu jau tā klaigāšana ir konstanta, ne tikai dzērumā.
Ja vel pirms mēneša es to vien darīju kā priecājos, smaidīju un situ savas nelgas plaukstiņas par to cik forši ir darboties un viss tāds rūķis, tad šobrīd es to vien daru kā raucu pieri un reizēm neviļus iedomājos par kotletēs ieceptu žurku indi.
Es gan neesmu no cilvēkiem kas uzstāda ultimātus, bet šitas jau sāk izskatīties pēc gadsimta izvēles- mēs vai bamslis un baigie kompromisi diez vai ies cauri. Varētu likties, ka baigi šerpais pieteikums, bet nejūtos tā, ka man šeit būtu baigi daudz ko zaudēt. Tā šībrīža ikdienas dzīve un visa bubināšanās ēd man iekšas. Konstanti laist gar ausīm ar' es nespēju.
|
|
|
[27 May 2013|12:16pm] |
|
Un mincīts tikko aizbrauca misijās ar domu, ka no vācijas jāatgriežas uz ražas laiku un tā, lai vel var uz lievenīša pakaifot par šeit izdarīto. Man tikmēr misijas mājās, jāsadzīvo ar indrāniem un jānokārto šeit mūsu pozīcijas, jārūpējas par meitenēm, jāpiepilda pagrabs un jātaisa vīns. Neliegšos, ka latvian drusku sad, bet tas tā. Ir prieks un motivācija un gribas tā, lai esot atpakaļ var pieglausties, pamurrāt un palielīties cik viss ir padarīts.
|
|
|
[17 May 2013|06:54pm] |
Līst, asins līst, asins līī-ī-ī-īst!
Pēdējā darbadiena kaimiņa dārzā.
Uzcepu pirmos gliemežus. Tā kā nezināju ko gaidīt, nezinu ko sagaidīju. Jāštuko kādā marinādē viņus grūzt.
/ likās, ka esmu nosauļojusi kājas, nomazgājos un sapratu, ka tā jau ar laikam nebūs!
|
|
|
[14 May 2013|11:28pm] |
Kamēr jānis pieneņu medu vārija, es virtuvē gliemežus mazgāju. Ienāca onkulis un sāka stāstīt, ka tā kaste, kurā es viņus uz miltu ēšanas kūri esmu ielikusi pirms tam, sen_sen, ir viņa zvejošanas kaste bijusi, un pirms viņš viņā caurumu izzāģēja, mans vecvectēvs ar to koferi no sibīrijas pārbrauca.
/ priežu pumpuru klepus sīrups ir notestēts. Mamma bij noķērusi pamatīgu saaukstēšanos, un ne tikai palīdzēja, bet tika atzīts labāks par jebkuru ārsta izrakstīto aptieku stafu.
// šodien dārzam 2 saldo ķiršu, 2 aprikožu un ananāsrabarbera pieaugums. Tā teikt- pirmie mūsu stādītie augļkociņi. Vēl pie mums esot tik jauka aura, ka mājās braukt negriboties.
|
|
|
[13 May 2013|11:20pm] |
|
2 nedēļas bez interneta. Tik gūgles pietrūka, labi, ka ir līģis trubas galā, kam uzjautāt karstākos gluemežu/tēju/uzlējumu jautājumus. Top pirmās kārumu un zāļu burciņas, sakārtotas vecās puķu dobes un dārzu darbi. Piepelnamies pie kaimiņa dārzā rušinoties un nu jau pāris dienas gliemežus lasot. Šodien lasīju uzreiz 2 spaiņos- vienus nodošanai un brangākos pašu puncīšiem. Jāsaka gan, ka celties tā starp 6 un 7 no rīta un rosīties, principā bez apstājas, visu dienu ir visai patīkami. Vēl_aiz_vien nepamet sajūta, ka pietrūkst gan diennaktī stundu, gan roku. Kafija iet uz urrā un jāsāk muķīt cukura maiss visiem tiem sīrupiem, zaptēm un citiem cukurotiem kārumiem. Esmu rūķītis un man tik ļoti patīk taisīt kārumus.
|
|
|
[26 Apr 2013|11:16pm] |
Pa pakšķiem samuķiju sauli un apsvilināju seju. Sāp, bet esmu sajūsmā, sāku noticēt, ka ziema beigusies. Savādāk visu laiku neticīgi skatos laika ziņas un baiļojos, ka sniegs neuzsnieg.
+ tiku pie jaunajām brillēm, dolbī un galva griežas, grīda uzbrūk, tā kā piedzerties, uzkurīt un pa virsu ātrumu paņemt.
Dzeru vincuku un skatos kā mincīts tv pulti mēģina piedabūt darboties.
++ mammai forša jaunā veļas mašīna.
|
|
| NAPOLEONAM NAPOLEONA PLĀNI |
[25 Apr 2013|11:10pm] |
Kopš sniegs nokusa, tā dārza darbi īsti neatlaiž. Un pat līdz drāzeņu dobēm īsti tālāk par piķēšanu nav tikts. Lapu grābšana un krūmu cīņas, pagraba ieejas mūrēšana un piparu siltumnīcas celšana. Šodien vēl pierāvām klāt arī dārza darbus kaimiņa mājā, par ko vēlāk šo to samaksās, kad raža būs līdz tirgum tikusi. Ceru, ka zāle vēl tik drīz nesaaugs un pa pakšiem varēs paspēt laukakmeņus salasīt. Tagad guļu gultā un ir tāds besīgs nogurums, bet kas par prieku- rušināties, kopt un taisīt pamazām no visiem stūriem un redzēt cik forši te pēc kāda laika būs, ka palēnām jau sāk izskatīties ka mēs te dzīvojam.
/Visa tāda lauku dzīve un miers. Vajadzētu talku samuķīt, jo divatā te visiem darbiem diennaktī stundu/spēka/iedvesmas par maz.
//Dzimšanas dienā man bija pati garšīgākā kūka, bail samelot, bet šķiet, ka labākā kāda man jel kad bijusi! laiciņš lutināja un dāvanā saņēmu puķu dobi! Priecājos un dirsa arī smaidīja!
///Rīt jābrauc pēc jaunajām brillēm, šitās jau godam būs 6 gadus nokalpojušas
|
|
|
[12 Apr 2013|08:18pm] |
Stumju sejā saldumus un noskaloju ar vincuku.
Nedēļu mājās būšu viena, tagad štukoju, ko prātīgu lai pa šo laiku izdara.
|
|
|
[01 Apr 2013|09:05pm] |
Čoms no spānijas ap ziemassvētkiem izdomāja, ka martā varētu samuķīt atvaļinājumu un atbraukt ciemos uz latviju, iečekot to nebeidzamo līdzenumu. Teicu, ka varbūt labāk lai brauc uz aprīļa beigām, ka laikapstākļi būs labāki, sniegs nokusis un var gadīties, ka saule jau dubļus apžāvējusi. Pagaidām izskatās, ka viņš atvaļinājumu tik drīz nedabūs. Un labi ka tā, moš jūnijā atbrauks, riktīgi cerēšu, ka tikmērt sniegs būs nokusis. Uz tiem nožāvētajiem dubļiem pat necerēšu!
Saprotu, ka čīkstēt par šo tēmu jau sen vairs kā nav modīgi, bet, kā līģis teiktu- NU KAS TAS IRA KO?
Malkas šķūnītis arī galīgi tukšs, jāsāk vecās trušubūdas no viena gala kurināt.
|
|
|
[31 Mar 2013|10:53pm] |
Pusi dienas cepu visādas bulkas, pīrāgus un rožmaizītes.
Novērojumi- man patīk pārcensties ar pildījumu daudzumu, kas ne vienmēr ir baigais plusiņš.
Varēsim kārtīgi piestumt ģīmi!
Biju jau paspējusi aizmirst kā tas ir - ziema latvijā. Šķiet, ka viņa te ir mūžīga un nekad nebeidzas.
Latvian sad
|
|
