AUZU MILTU IELASMEITA's Friends [entries|friends|calendar]
AUZU MILTU IELASMEITA

[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

putekļsūcējs [06 Mar 2026|09:43pm]

pajautaa

[lavendera]
Mājās ir kaut kāds samērā vecs pensionārs, kas lāgā nesūc, nevar saprast, kāpēc, bet vispār strādājot ar to var izbesīties. Viņi noveco un izbeidzas? Vai arī ir remontējami? Man ir Philips.
Skatos rd electronics un nevaru saprast, kas mūsdienās ir labs, strādīgs putekļsūcējs par draudzīgu cenu. Problēma ir paklāji un mīkstais grīdas segums (koka grīdas jau mierīgi var izmazgāt arī ar mitru lupatu).
Ir ieteikumi? Akumulatorīgie vai ar vadu, rokā turamie vai uz grīdas liekamie, ar maisiņiem vai ar konteineriem?
Man joprojām tā rd dāvankarte neizlietota (būtu jel kāds palīdzējis un samainījis pret naudu).
Ak jā, un kā uzvedas roboti telpās ar paklāju, dēļu grīdu, galdu, krēsliem?
7 comments|post comment

[02 Mar 2026|11:35am]

es_esmu_dzhims
cik jocīgi ir atgriezties (varbūt te ir par daudz drosmes un gatavības, drošāk būtu teikt ''iegriezties'') cibā. lasīt vārdus, ko esmu rakstījusi pirms padsmit gadiem, daudz sev līdzi atnes tādu skaudrumu, vai es tiešām biju tik nelaimīga? vai es to zinātu, ja nebūtu cibas? domājot par jaunību, manā sirdī nav skumju, varbūt tikai nedaudz vientulības. kāpēc viss bija tik sapists?

es iegriezos, jo domāju par kārli, lasu mūsu vecās sarakstes un viena bija tik smieklīga: viņš man prasa kaut ko par being retarded un es viņam, pilna neizpratnes un pilnīgi nopietni, atbildu - par ko tu runā? NOSAUC VIENU REIZI, KAD ESMU BIJUSI RETARDED. visi ieraksti tik pilni paštaisnuma, no kurienes? es sevi mierinu, ka šī ir esence, ka nebija tik traki, ka bija arī kaut kas labs.

man ir sajūta, ka gribas atgriezties un rakstīt, es tikai nesaprotu, kā rakstīt tiešām to, ko domāju un jūtu, nevis darīt to peformatīvi. varbūt ar laiku izdotos, varbūt es nemaz citādāk neprotu.

vārdu sakot, kaut kā ir jāsaņemas un jātiek laukā no šī sasaluma stāvokļa, kas ilgst kopš sestdienas vidus. šodien ir jāizdara visāda darba un skolas huiņa, jo rīt lidojam uz skotiju un es ļoti ceru, ka tas mani izgrūdīs ārā no šī melanholiskā melnā cauruma, kurā savijas neticība, šoks un vēlme vēl pēdējo reizi sarunāties, pat, ja caur desmit gadus vecām sarakstēm.
1 comment|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]