|
[07 Oct 2011|08:21pm] |
sanāca tā, ka vakar baigi piedzēros un tad piedzēros vēl un soļojot pa matīsa ielu kaucu līdzi lotai vēl kaucošākā tonī, kā to ir izdarījusi viņa pati.
šodien no visa sava saraksta samedīju tikai prīmusu un zeķturus(es un mans izdzīvošanas ekipējums), un ar to arī viss beidzās, jo es iemigu dziļā "saindētā ābola miegā" lasot rakstus par nūdistiem un natūristiem.
galīgi nespēju (negribu?) pieslēgties realitātei un grupēties, ir sajūta, ka jābrauc uz jelgavu, rītdiena laicīgi jāsāk ar pakošanos, šūšanu un pusdienām. jāmazgā drēbes, a to sanāks tā, ka jāliek somā, bet vēl slapjas. vārdu sakot- darba vēl pilnas rokas. un iekšā tādas pretīgas pretrunas ar to, ko darīt, kapēc darīt un vai vispār vajag kaut ko darīt.
|
|