| [ |
music |
| |
Menuets - Alvas Zaldātiņi |
] |
atrubījos virtuvē pie galda pirms kādām 12h, pamodos tagad ap vieniem iemitināta mājsaimnieka istabā uz viņa dīvāna. pats kkur cs komūnas labirintos. te laikam istabas 5, konstanta komunitīvā cs kustība.
īstenībā jau 3h sēžu mokās par domām, ka jāiet uzpīpēt, bet tas draud ar palikšanu aiz durvīm bez atslēgām. vispār arī sašas drābiņa pietrūkst un ņabis jau kinda piegriezies. rokos te svešu dzīvju pagātnēs.
īstenībā, hujs, nomainīju ruduku uz sfēru, lai visu laiku huiņu nerunātu un nenodotos konstantai grafomānijai, kad besis rauj, bezmiegs uznāk un nav nekā cita kā pc un cibas zibens novedējs, kur apkārtējiem(?) dot uzdevumu lasīt to huiņu kas dotajā brīdī ienāk galvā. es jau tā pa lielam kko sarakstu un nodzēšu. labi, velns ar visu. pohuj auksts.
nodošos nelielai ledusskapja tirānijai, smēķēšanai kāpņu telpā un maksimāli iespējamam zīdaiņa miegam guļammaisā, kas smaržo pēc mežsarga būdas dūmiem. nē, man jau dūmu smarža tīri labi iet pie sirds, bet tāda no atvērtas dabas ugunskura, nevis pseido kūpinātavas. tā kā šķebina jau. salkana un asa
jāni-pohuj kā maskējies, enīvēijz sit cauri. +++
// a vispār, kad iebraucu ļvovā, secināju , ka te cilvēki smaržo pēc sālītām sēnēm un sausām skujām. jā, mana grenuja kaite ir atpakaļ. nav mana vaina, ka pasaule man paliek atmiņā pēc smaržas.
labi, čau
///es zinu tikai to,ka beigtu napaleonu aprok zemē lai tas nezmirdētu, bet dzīvu kaķēnu met pret sienu, tfu- baro ar siltu pienu.
|