|
Janvāris 25., 2011
 | 23:21
tualetē atcerējos (es tur bieži vien šo to atceros, tīri profilaksei būtu vēl biežāk jāiegriežas) vienu vakaru tallinā, kad gulēju savā istabā uz matrača un centos izveidot tādu nelielu mentālu savas dzīves retrospekciju. vislabāk vadlīnijas deva tieši skološanās, pa klasēm. es tā pakāpeniski pa līmenim uz leju - 1. kurss, 12. klase, 11. utt. neatceros, vai tad arī, bet šodien konstatēju, ka lielu daļu savas bērnības neizmantoju tā kā vajadzētu. ne jau tā, ka izdarīju nepareizos gājienus, bet nepiedodami bieži neizdarīju neko. nē nu ok, tas jau man vienmēr bijis plusmīnus skaidrs. nekas jau vairāk nav kā vienīgi nedaudz žēl.
tad bieži domāju, cik daudziem cilvēkiem, ko šobrīd pazīstu, bija kaut nedaudz līdzīga bērnība kā Klārka filmā 'Kids'. nujai. ne īsti vairs bērnība, bet tīņu gadi. bet tas arī - kā kurš klasificē. un 'kaut nedaudz' arī neder - kkas jau ir pieredzēts.
un kas vēl - baigi velk uzraut vecos pirmās personas šūterus. piemēram blood 2. vot, kur tā bērnība palika!
Mūzika: smashing pumpkins - cherub rock
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |