|
Aprīlis 26., 2010
 | 00:45
vēl šodien notika tāds svarīgs notikums kā es piebeidzu to resnuli, ar kuru nodarbojos kādu pusgadu. tas ir par DF Wallace grāmatu Infinite Jest. tāda kā antikulminācija beigās, nav tās sajūtas, ka izblieztu visu pulveri, kas sataupīts uz beigām. bet tas nav slikti domāts. viss reālais naratīvs norisinās ēm kādos 2 mēnešos, varētu tā būt, bet visas tās 900lpp praktiski aizņem pagātne. būtībā tu lasi un gaidi, un domā, kad beidzot kkas nozīmīgs notiks, bet viss jau ir noticis. viss ir noticis un palēnām ietekmējis iznākumu jau no piedzimšanas, no tēvu alkoholisma un pedofīlisma, no tieksmes pēc naudas un varas jau 3. klasītē, no izklaides seriāliem/filmām, ko tavi vecāki skatījās 70'jos etc.
vispār lasīt bija tā kā sekot līdzi tam tjipa neo-reālisma joku žanram 'found drama'(izņemot protams pagātnes flešbekus), tikai šautriņas ir uzmestas uz vairākiem vārdiem vienlaicīgi./
ir kādi ieteikumi nākamajai autobusu lasāmvielai? es te domāju palasīt tādu Tomas Pinčionu, par kuru zinu tikai tik, cik vikipēdija zin. vai arī vēl kaut ko no DeLilo, viņa White Nosie bija nenormāli kruto romāns.
Mūzika: rolling stones - it's all over now
|
 | 02:06
gribētos būt atklātam. sākšu ar to, ka nejūtos ļoti labi, jo klepus. tāda sajūta rodas, ka no intensīvās pēdējās nedēļas klepošanas kāds mazs gabaliņš no elpvada ir atrāvies, aizceļojis un tagad karājas barības vada vidū. labprāt arī uzzzinātu non-fiction izskaidrojumu šīm sajūtām.
cerams rītdien turpināšu atklātību.
ā, vēl tāda/līdzīga sajūta ir kad aktīvās ogles tabletes sarijās.
Mūzika: rolling stones - sympathy for the devil
|
| 21:15 - licking, bļin. lieliski!
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |