Es domāju, ka tas ir itin bieži jau aprunāts, bet arī man nepatīk filmas no tāda aspekta, ka tur tomēr emocijas ir parādītas spilgtākas, tās tiek pastiprinātas ar mūziku, pareizo kameras leņķi, ideāliem vai arī - tieši pretēji - pareizajās vietās, no pareizajiem leņķiem neideāliem cilvēkiem. Un, piemēram, man sagribas ko tādu pašu, bet nav ne mūzikas, ne pareizā skatu punkta. Un tad var sekot vilšanās, kurai tur nebūt nav jābūt, ja tik nebūtu šīs ietekmes no filmām (lai gan jādomā, ka grāmatas ir vēl spēcīgāks "raidītājs", vismaz es lasot informāciju uztveru daudz pamatīgāk). Vēl viens spriedelējums no manas puses, laikam gribu, lai jūs visi piekrītoši kratītu galvu vai arī ļoti enerģiski to noliegtu. Es aizmirsu pieminēt superatjautīgos dialogus ar spožajām un trāpīgajām frāzēm, kādas man parasti ienāk prātā tikai pāris stundas pēc sarunas vai vispār naktī :)
Starp citu, izteicu minējumu, ka cilvēku saskarsmes stils ir atkarīgs no viņu izglītības līmeņa. Vai nav kādu ideju, kur pameklēt informāciju, kas šo teoriju apliecinātu, lai man nebūtu jāraksta kontroldarbiņi un ieskaites?
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |