Vispār jau diezgan baisi ir apzināties, ka būtībā šis ir pēdējais pusgadiņš, kurā daru, ko vēlos. Nākamajā mācības (ne tādas, ko vēlos), pēc tam darbs na vsju žizņ. Ne tas, ko vēlos darīt. Juhuhū, kā lai nejūtas depresīvi? Pienākums pret ģimeni tas saucas.