(no subject)
Nov. 4th, 2010 | 01:25 pm
Es vakar nenofotogrāfēju fotogrāfiju pie kafejnīcas Rossi blakus Vērmaņparkam.
Iekšā sarkano neona burtu gaismā sēdēja sirma sieviete. Viņai bija ikonas seja, roka uz sirds un skatiens, kāds ir gaidot un pavadot. Viņai blakus, tikai kafejnīcas ārpusē, vīrs uzvalkā un baltā kreklā žestikulēdams skaidroja otram, ka ir uzticams, strādīgs un godīgs. Viņu apspīdēja gaisma no kafejnīcas, un viņam bija ūsas. Abu, sievietes un vīrieša, sarunbiedri bija ēnā, tāpēc šķita, ka viņi ir divi vien. Ielaminēti katrs savā stikla pusē.
Iekšā sarkano neona burtu gaismā sēdēja sirma sieviete. Viņai bija ikonas seja, roka uz sirds un skatiens, kāds ir gaidot un pavadot. Viņai blakus, tikai kafejnīcas ārpusē, vīrs uzvalkā un baltā kreklā žestikulēdams skaidroja otram, ka ir uzticams, strādīgs un godīgs. Viņu apspīdēja gaisma no kafejnīcas, un viņam bija ūsas. Abu, sievietes un vīrieša, sarunbiedri bija ēnā, tāpēc šķita, ka viņi ir divi vien. Ielaminēti katrs savā stikla pusē.