Prusaka garša
Mar. 1st, 2010 | 10:49 pm
Es izlasīju grāmatā par vīru, kurš katru rītu apēda dzīvu čūsku, jo tad viņš zināja, ka nekas briesmīgāks ar viņu tai dienā vairs nenotiks. Taču gadījās tā, ka šo vīru pakāra, bet pirms tam lika izēst bļodu ar dzīviem un spalvainiem simtskājiem.
Šis stāsts man lika iedomāties 2 lietas.
Viena ir tā, ka "sliktāk vairs nebūs" ir vēl muļķīgāks mierinājums nekā "āfrikā bērni mirst" (vai nav jocīgi, ka šis bēdīgais fakts tiek piesaukts ar atvieglojumu?)
Otra: atcerējos, ka reiz saderēju - ja es apēdīšu lielo D-amerikas prusaku, man par to vairs nekad nebūs jāmazgā trauki. Labi gan, ka neapēdu. Tad netīri trauki man vienmēr raisītu atmiņas par prusaka garšu, un diez vai tās būtu patīkamākās no atmiņām.
Šis stāsts man lika iedomāties 2 lietas.
Viena ir tā, ka "sliktāk vairs nebūs" ir vēl muļķīgāks mierinājums nekā "āfrikā bērni mirst" (vai nav jocīgi, ka šis bēdīgais fakts tiek piesaukts ar atvieglojumu?)
Otra: atcerējos, ka reiz saderēju - ja es apēdīšu lielo D-amerikas prusaku, man par to vairs nekad nebūs jāmazgā trauki. Labi gan, ka neapēdu. Tad netīri trauki man vienmēr raisītu atmiņas par prusaka garšu, un diez vai tās būtu patīkamākās no atmiņām.