Novembris 13., 2016
samantta | 14:19 Beidzot aizvilku savu noļukušo dibenu uz sporta zāli un kārtīgi izsvīdu. Sapratu, ka esmu pazaudējusi visu iepriekš izcīnīto progresu un viss jāsāk no sākuma. Neticami, ka tikai pāris gadus atpakaļ es skrēju sacensībās un viegli cilāju visādus svarus. Pēc svīšanas sesijas, kurā mana seja iekrāsojās neglīti sarkanā tonī, krāmējos sieviešu ģērbtuvē, kad izdzirdēju divas meitenes runājam spāniski. Saspicēju ausis, jo man tā spāņu valoda ļoti patīk, un, protams, gribēju zināt vai spēšu kaut ko saprast. Gribētos jau teikt, ka viņas šausmīgi ātri runāja, bet saprau tikai pašas sarunas jēgu - viena no meitenēm dodas mājās uz Spāniju un atgriezīsies 3. janvārī. Pārējais viss man bija pilnīga migla. Te tev nu bija visi tie mēneši nodarbību, hehe. Sapratu, ka man vēl ļoti, ļoti jāmācās un jāatrod spāņu draudziņi. Ilgi minstinājos, jo ļoti nagi niezēja iejaukties sarunā un kautrīgi pateikt, ka man liekas, viņu valoda un runa ir ļoti skaista, bet beigās sakautrējos pavisam, attapos parastajā 'viņas padomās, ka man visi nav mājās', un pametu sporta zāli. Tagad nožēloju, varbūt būtu bijis sākums skaistai draudzībai.
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |