|
Oktobris 26., 2016
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) samantta | 10:45
Bieži pēdējā laikā aizdomājos par to, ka ļoti gribētos rakstīt. Pirmkārt, man pietrūkst rakstīšana manā ceļojumu blogā (jo es vairs neceļoju, saprotams). Marija ik pa laikam man atgādina cik ļoti viņai patika mans blogs un kā es rakstu un kā viņa grib lai es turpinu rakstīt. Apzinos, ka blogs ne vienmēr ir bijis labākais piemērs manam rakstīšanas stilam, jo bieži bija tā, ka centos izdabūt kārtējo ierakstu tikai tapēc, lai būtu, nevis tapēc, ka kvalitatīvi, un bieži bija jāraksta par neinteresantām lietām (jo ceļošana nav tikai piedzīvojumi 24/7).
Zinu, ka arī mana angļu valoda ir salīdzinoši labā līmenī, taču lai rakstītu, jūtu, ka būt vēl mazliet jānopulē zināšanas, veidi kā izteikties.
Man vienmēr ir patikusi rakstīšana, skolā tā bija mana stiprākā puse - labākās atzīmes bija esejās, domrakstos, visur, kur bija jāizsaka savas domas.
Kad biju jaunāka, nezinu cik klades pierakstīju ar 'grāmatām', stāstiem un idejām. Kad biju vecāka, papīrs bija labākais veids kā izteikties - es biju tā meitene, kura raksta vēstules - rakstīju vēstules draudzenēm, rakstīju vestules ex-draudziņiem, rakstīju vēstules nozīmīgiem cilvēkiem, bet nekad tās nenodevu adresātam - tas bija mans veids izlikt emocijas. Gribu atgriezties tajā radošumā, gribu izpausties, gribu izlikt visus savu domu labirintus uz papīra.
Pat pagājušo sestdien, sēdēju kafejnīcā, pildīju spāņu valodas mājasdarbu, kad ienāca pavecāka gadagājuma dāma, apsēdās man blakus, pasūtīja kafiju, izvilka no somas grāmatu un, veltot man sirsnīgu smaidu, sāka lasīt. Kaut kas viņā mani tik ļoti piesaistīja, ka sāku rakstīt savas klades aizmugurē - savus novērjomus, pārdomas, kuras viņa man izraisīja, visu, kas bija galvā. Aizrakstīju divas pilnas lapas un sarāvu roku krampī.
Domāju, varbūt jāsāk nēsāt apkārt piezīmju grāmata un jāpieraksta visas savas domas. Kas zin, varbūt kādas pērles atradīsies.
|
Reply
|
|
|