|
Oktobris 26., 2016
 | 10:45
Bieži pēdējā laikā aizdomājos par to, ka ļoti gribētos rakstīt. Pirmkārt, man pietrūkst rakstīšana manā ceļojumu blogā (jo es vairs neceļoju, saprotams). Marija ik pa laikam man atgādina cik ļoti viņai patika mans blogs un kā es rakstu un kā viņa grib lai es turpinu rakstīt. Apzinos, ka blogs ne vienmēr ir bijis labākais piemērs manam rakstīšanas stilam, jo bieži bija tā, ka centos izdabūt kārtējo ierakstu tikai tapēc, lai būtu, nevis tapēc, ka kvalitatīvi, un bieži bija jāraksta par neinteresantām lietām (jo ceļošana nav tikai piedzīvojumi 24/7).
Zinu, ka arī mana angļu valoda ir salīdzinoši labā līmenī, taču lai rakstītu, jūtu, ka būt vēl mazliet jānopulē zināšanas, veidi kā izteikties.
Man vienmēr ir patikusi rakstīšana, skolā tā bija mana stiprākā puse - labākās atzīmes bija esejās, domrakstos, visur, kur bija jāizsaka savas domas.
Kad biju jaunāka, nezinu cik klades pierakstīju ar 'grāmatām', stāstiem un idejām. Kad biju vecāka, papīrs bija labākais veids kā izteikties - es biju tā meitene, kura raksta vēstules - rakstīju vēstules draudzenēm, rakstīju vestules ex-draudziņiem, rakstīju vēstules nozīmīgiem cilvēkiem, bet nekad tās nenodevu adresātam - tas bija mans veids izlikt emocijas. Gribu atgriezties tajā radošumā, gribu izpausties, gribu izlikt visus savu domu labirintus uz papīra.
Pat pagājušo sestdien, sēdēju kafejnīcā, pildīju spāņu valodas mājasdarbu, kad ienāca pavecāka gadagājuma dāma, apsēdās man blakus, pasūtīja kafiju, izvilka no somas grāmatu un, veltot man sirsnīgu smaidu, sāka lasīt. Kaut kas viņā mani tik ļoti piesaistīja, ka sāku rakstīt savas klades aizmugurē - savus novērjomus, pārdomas, kuras viņa man izraisīja, visu, kas bija galvā. Aizrakstīju divas pilnas lapas un sarāvu roku krampī.
Domāju, varbūt jāsāk nēsāt apkārt piezīmju grāmata un jāpieraksta visas savas domas. Kas zin, varbūt kādas pērles atradīsies.
|
Comments:
bet kaapeec tu neraksti par arhitektuuru?
Esmu par to domājusi, bet, atkal, es tik daudz neceļoju apkārt lai varētu baigi rakstīt. Tas arī prasa specializētāku valodu.
+ manas intereses arhitektūrā aprobežojas ar vecām ēkām, diezgan vienpusīgi, un nejūtos, ka zinu pietiekoši daudz, lai varētu tā labi par to rakstīt.
Man neskiet,ka tev vajag "celo+arhitektura" rakstishanu.... bet vispaariigi! ko tu zini, ko atklaji, uzzinaaji, savu progresu, analizi, skatijumu apr tam vecajam ekam un domu filozofijas par eko ciematinjiem.
es pagaidam taa aprobezhojos ar savu zviedru valodas blogu. kaut ko tarkshkju un dalos ar bildeem, jo tas palidz ta ka nosliipeet manu "rakstiishanas patikshanu" un visparigi skaidraak rakstiit, nevis kaa cibaa njigu njegu sametu. :)
Haha, es vienmēr skatos un neko nevaru izlasīt, jo nezinu zviedru valodu, bet vienmēr intriga - ko viņa tur raksta!
Tieši par to vienu brīdi iedomājos šodien - rakstīt blogu par manu pieredzi kā topošam būvniecības speciālistam/sievietei ļoti vīrišķīgā darba nozarē. Jo jau ienāca prātā raksta ideja - feministes klaigā, ka diskriminācija darbā un vairāk kā 40% sieviešu baidās no diskriminācijas būvniecības sektorā, kamēr mana pieredze +/- ir bijusi lieliska un grūtāk tieši ir strādāt ar sievietēm. (bet par algām atkal pavisam citādāk utt).
Bet nu redzēs, redzēs.
nu jaa kaut ko iz taas teemas. sievieskjaa buuvinzeniere. kaut vai daliities ar "re, izlasiju shadu te rakstu, re te ahritekturas seminars, a, shito te studijas macijamies, te mana esejas virziens, manas domas, uzskati" lietas , par kuram, Tu vari uzdrosinaties skalji runat,jo ir tava profesija, tavs "background" un tagad esi celja uz diplomu :)
Es tagad peedeejaam ierakstam pievienoju angliski tekstu. jau kaadu laicinju domajau,ka tiem "pastaigu" ierakstiem varetu angliski :) |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}