|
Jūlijs 10., 2016
 | 22:05
Šodienas spāņu valodas nodarbībā skolotāja uzteica mani, ka man esot dabiska spēja mācīties valodas, kas bija visnotaļ patīkami, ņemot vērā, ka pēdējos pāris mēnešus man ir bijusi sajūta, ka vecums nenāk viens - t.i., ir kļuvis daudz grūtāk visu atcerēties un atlicināt laiku kaut kādu vārdiņu iegaumēšanai. Tomēr ir forši, ka mana spēja intuitīvi saprast kā valoda 'strādā', bez nekādu likumu un izņēmumu atcerēšanās, jorpojām ir dzīva. Tāda pati biju arī skolā - vienmēr bija sajūta, ka zināju kā pareizi jāizsakās angliski, bet nezināju nevienus likumus un locījumus, pagātnes vai nākotnes formas. Viss bija intuitīvi.
Jūtos jau tādā līmenī, ka varētu sākt burties cauri kādām pavieglākām spāņu grāmatiņām. Nevaru sagaidīt kad zināšu valodu tādā limenī, ka varētu ceļot un komunicēt ar citiem. Vienmēr esmu gribējusi zināt daudz valodu, jo vairāk jo labāk.
|
Comments:
gruutaakais ir vaardi. es to visu gramatiku, intuitivi ari jutu ar zviedru valodu, bet lai atminja paliktu vardi,ka varu taa arii njemt un brivi komuniceet tralalalaa. otrs gruutaakais ir skanja. lasiit, rakstiit viegli, bet saprast dialektu, akcentu, izrunu, skanju prasa daudz treninja arii.
Man vārdi laikam arī ir pie grūtībām, bet skaņas gan kaut kā automātā aiziet. Tikai reizēm nāk smiekli, ja ir kādi vārdi, kas kā latvietiem liekas smieklīgi. Piemēram spāņu vivir (dzīvot), izrunājas kā 'bibir' un man nez kapēc nāk smiekli :) |
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}