Aprīlis 8., 2016
samantta | 18:02 Šo raudulīgo nedēlu perspektīvā nolika šodienas rīts. Ārā spīdēja skaista pavasara saulīte un 8.20, kā parasti taisījos pamest mājas lai dotos uz ierasto spotu, kur Kerija mani savāc pa ceļam uz darbu. Iespraudu ausīs telefona austiņas, uzliku skaļu mūziku, nosolījos sev, ka būs laba diena, atvēru durvis un gandrīz paklupu pāri nelielai asins peļķei. Tajā pašā mirklī, manā priekšā parādījās policiste un vicināja ar roku lai uzmanos. Uz manu jautājumu, kas šeit noticis, atteica, ka vēl nezinot, iespējams, ka negadījums. Nosēdēju dienas pirmo daļu darbā tāda kā apstulbusi, jo, vispār esmu pamanījusies nodzīvot 27 gadus diezgan pasargāta no visādiem briesmīgiem notikumiem, redzot minimālu vardarbību utml. Pusdienlaikā Karls atrakstīja, ka esot atraduši līķi netālu no mūsu mājas. 'Negadījums', visticamāk esot noticis ap 5 no rīta. Iespējams kāds bezpajumtnieks. Bet man kkā galīgi liekas savādi, ka kaut kāds bezpajumtnieks ir ieklīdis mūsu vārtiņos (jo mums ir sava, privāta pievārte, kur iet tikai cilvēki, kuri dzīvo tajos 3 dzīvokļos, kas te ir), lai izlaistu garu. Vakarā, kad atgriezos mājās pēc darba, mūsu pievārte bija norobežota ar lentu, mani sagaidīja policists, kurš pierakstīja manu vārdu un uzvārdu lai es varētu šķērsot norobežoto zonu, un kāpņu telpā bija vēl viens policists. Kāpēc? Īsti nezinu, bet pamanījos piefiksēt, ka ārā ir vēl viena asins peļķe, kuru no rīta nebiju pamanījusi. Lieki teikt, ka jūtos ļoti neomulīgi - pirmkārt, man ir žēl to cilvēku, kurš ir pamanījies atavdīties no dzīves šorīt pie mūsu mājas. Otrkārt, nejūtos ļoti mierīgi, zinot, ka policija joprojām tur sēž, un neviens nevar pateikt kas tieši noticis. Ja tā tiešām ir slepkavība, tad man ir pavisam slikta sajūta par visām tām reizēm, kad esmu pļēgurā viena pati priecīgi vilkusies mājās ap 5 no rīta. Protams, zinu, ka tādas lietas var notikt visur, bet tik un tā, sajūta nav laba.
|
Reply
|
|
|