Decembris 2., 2014
samantta | 15:20 Atkal izgāzos braukšanā. Visu dienu lipināju braši smaidīgo, "man vienalga" seju, bet vispār rūgtums ir. Liekot roku un savas godīgās sirds, varu teikt, ka es tiešām māku braukt, man vienkārši nav labas novērošanas spējas un es bieži nepamanu acīmredzamo. Tieši tāpēc es esmu tas cilvēks, kurš vienmēr iekāps suņu kakās, kaut gan kāds jau būs laicīgi pabrīdinājis. Es būšu tas cilvēks, kas nepamanīs, ka kaut kur blakus kaut kas ir uzsprādzis, jo es tiešām nespēju multifunkcionēt vairākos virzienos. Tāpat arī šodienas kļūda bija, ka laicīgi nenoreaģēju, ka omīte uzlika kāju uz gājēju krustojuma. Apstāties es apstājos un pat ne tik vēu, bet eksaminētājam likās, ka nebija komfortabli, turklāt ārā lija lietus un man vajadzēja stāties agrāk. Varbūt man vienkārši nav lemts braukt? Bet braut man patīk. Un kad redzu kādi idioti brauc uz ielām, kuriem patiešām ir tiesības, bet kuri maucas pa vidu citiem braucējiem, nesignalizē apļveida krustojumos, ignorē ceļa zīmes, tad man patiešām ir mazliet skumji ap sirdi, ka visi kā cilvēki, tikai es te mokos kā tāda pamuļķe. Un vēl skumjāk, ka pirms pirmā testa instruktoram iedevu šokolādi, kuru viņš nosolījās apēst tikai tad, kad nolikšu testu. Šodien skaļi izsecināju, ka kamēr es nolikšu testu, šokolādei derīguma termiņš jau būs beidzies. Ai, ko tur bēdāt, tikai žēl atkal mest naudu vējā, jo līdz nākamajam testam tāpat būs jāpraktizējas un atkal par testu daudz jāmaksā.
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |