|
Oktobris 9., 2013
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) samantta | 23:27
Nezinu kāpēc, bet pēdējo mēnešu laikā esmu sākusi ļoti stipri aizdomāties par muguru. Savu un citu cilvēku mugurām. Man sāk griezties acīs cik daudziem cilvēkiem ir slikta stāja, tajā pašā skaitā arī man. Un nu jau ir par vēlu ko mainīt. Un ar skumjām atceros kā oma visu bērnību bakstīja lai sēžu ar taisnu muguru, un man tā riebās, ko var piekasīties. Vecāki nekad neaizrādīja, jo pašiem bija uzkumpušas muguras. Un tā ir ar tiem ofisu darbiem, skatos apkārt un retais sēž ar taisnu muguru. Pēc 8 stundām pie galda, nevienu vairs stāja neinteresē. Pati zinu, kā, reizēm, kad kāds garāks darbs jādara, patīk izgāzties pa krēslu, pleci savilkti uz priekšu un tik burās datora ekrānā. Bet tagad, stāvu spoguļa priekšā, un raudiens nāk. Kad piedomāju, tad vēl varu iztaisnoties, bet fakts kā tāds, ka pleci ir uz priekšu sabīdīti, lai cik es taisnoju un mēģinu izslieties, ko bērnībā neiesēdēju, kad kauli vēl auga, to vairs tagad izmainīt nevaru. Un žēl par citiem, īpaši jauniem, skaistiem cilvēkiem. Tik daudzas meitenes, piemēram, liek kosmētiku uz sejas, pucējas, cenšas staigāt modīgākajās drēbēs, bet kur tas skaistums, kad ar tādu puskupri apkārt staigā? Bet tiem puišiem jau arī vienalga, jo paši tādi. Skumji.
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |