|
Jūlijs 17., 2013
 | 18:18
Ar mani pēdejā laikā galīgi nav labi. Es nekad neesmu bijusi baigā pavāre, bet ēst man patīk taisīt, pat ja visu laiku jābolās recepšu grāmatā. Un arī ar visu bolīšanos, visādas gardas lietas savā laikā esmu pamanījusies uztaisīt. Tagad? Pēdējā mēneša laikā gandrīz viss ko es taisu ir lidojis miskastē vai tualetes podā. Es vienkārši vai nu visu pārsālu, vai samiksēju kopā kaut ko tik pretīgu, ka bail. Es pat parastas maltās gaļas bumbiņas uztaisīju pēc receptes, bet garšoja pēc nekā. Un ar šitādiem pavērsieniem es vispār vairs ēst netaisu, bet ēdu kas pagadās mājās ledusskapī, vai darbā pārtieku tikai no smūtijiem no tuvējā sulu bāra. Šodienas vakariņās apēdu ceptu olu un izēdu tunča konservus. Nožēlojami. Kur ir pazudis ēst gatavošanas prieks? Tagad man jau ir bail vispār ko taisīt, ka atkal būs jāgrūž miskastē. Un Marija tikai vāra zupas, taisa sacepumus un mērces, un es jūtos kā pagalam nekam nederīgs cilvēks, kas neko nemāk uztaisīt.
|
Comments:
es agrā jaunībā uzcepu gaļas pazoles. trauma vēl līdz šai dienai. varbūt ne tik daudz dēļ savas neveiklības, cik dēļ izcūkotā materiāla :/ |
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}