Oktobris 17., 2012
| 19:25 Es esmu apņēmīgi sākusi lasīt vēstures grāmatas pa vakariem, bet pagaidām man pagalam grūti sokās. Vecums nenāk viens, tas tiesa. Nu nav vairs tik viegli tā strukturēti un efektīvi mācīties, un paturēt lietas galvā. Lasu par to Romas impērijas kritumu, simtiem vārdu, kauju un notikumu, bet viss ko es atceros ir, ka, nu tur visi tie goti, franki, romieši un arābi savā starpā ķīvējās, nevarēja sadalīt zemes un izdomāt kā iekasēt vairāk nodokļus no saviem padotajiem, un nespēja izšķirties ticēt Jēzum Kristum vai Allāham. Bet izlasītas jau lapaspuses 30.
|
Comments:
vai tiešām ir kas jāatceras? vēsture māca domāt par cēloņsakarībām, detaļām ir dikti sekundāra nozīme. imho
es vienkārši nezinu ko īsti gaidīt no eksāmeniem, tapēc man ir mazliet panika un liekas nepietiekami, ka no vesela blāķa, ko esmu izlasījusi, vienīgais ko esmu sapratusi, ka uzvar tie, kas pielāgojas pārmaiņām :)
o, tā ir vērtīga atziņa! ja vēl atcerēsies, kā sauc tos džekus, kas spēj pielāgoties un kā tos, kas nespēj + pāris piemēros, kā tas izpaužas, domāju, ka laba atzīme garantēta (vismaz es tā ieguvu bakalauru vēsturē). Lai veicas! :)
tev ir bakalaurs vēsturē? o! ja nav slinkums, padalies ar viedokli vai uzskati, ka bija vērts studēt, vai ko deva, ko dari tagad utml. |
|
|
|
Sviesta Ciba |