|
Oktobris 11., 2012
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) samantta | 17:47
Es vairs īsti nesaprotu vai patiešām es esmu tik briesmīgs cilvēks, ka pa taisno varu šļūkt uz elli, vai arī dažiem cilvēkiem jāiemācās vieglāk dzīvot. Nu sanāca tāda situācija vakar, ka aizgāju ciemos un palūdzu Elai lai atbrauc man pakaļ, tā ap 11iem. Tur burtiski 5 - 10 minūšu brauciens, vienkārši pa vidu tāds babaju rajons, ka vienai tur vazāties nebūtu jautri. Nu ok, viņa man ap tiem vienpadsmitiem atraksta, ka būs pie veikala pus12os. Man tik briesmīgi jautri gāja, ka draugs pieteicās mani aizvadīt līdz mājām un viss būs ok. Bija vēl 20 minūtes palikušas līdz tiem pus12iem. Aizsūtu īsziņu, jo šai tagad jauns Aifouns, no kura caurām dienām nevar atlipt. 15 minūtes klusums, es ballējos uz velna paraušanu, pēkšņi atnāk īsziņa, sak, nē, nu paldies, es jau te lejā sēžu, nu neko, tad es braucu prom! Man protams nelāgi, es uzreiz zvanu, prasu vai man iet lejā uz ko tādi šņācieni, ka nē, lai jau es paliekot, viņa braucot mājās. Aizgāju mājās ap kādiem diviem naktī, šodien no rīta piecēlos agrāk, nopirku smuku kartiņu ar mincīšiem un iekšā uzrakstīju, ka ļoti atvainojos par iepriekšējo dienu, noliku uz galda darbā, jo viņa nāk vēlāk. Nu bet vai tad kāds uz to kartiņu paskatījās? Visu dienu uz mani skatījās tā kā būtu jāvemj, tagad mājās aizcirtusi durvis un sēž savā istabā. Varbūt es kaut ko nesaprotu, varbūt es esmu savādāka, bet, es savu soli uz priekšu paspēru un atvainojos. Ja to nevar pieņemt kā cilvēks, tad viņa var iet trīs mājas tālāk, riebjas šitās scēnas.
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |