Jūnijs 22., 2012
samantta | 16:39 Vienkārši gribu iet un nošauties - nezinu kurā brīdī darbs pārvērtās par tādu murgu. Tiešām ir par daudz, tā, ka man smadzenes ap pusdienām atslēdzas un viss vienā mudžeklī. Šodien pamanījos aizgulēties, turklāt, nezinu kāda velna pēc (nu naudas, naudas), pieteicos strādāt virsstundas abas brīvdienas. Bet mierinu sevi ar domu, ka atpūtīšos atvaļinājumā, kas ir pēc pusotras nedēļas, toties kad atbraukšu atpakaļ, tieši pēc četrām dienām būs alga, ticu, ka būšu diezgan priecīga par papildus naudiņu. Iespējams, ka man vajadzēs brilles - darbs apmaksā acu pārbaudi, iešu pārbaudīties, ja vajadzēs, tad viņi dod 55 mārciņas priekš brillēm - cik lētas vai dārgas pērc, tas jau no paša atkarīgs. Neteikšu, ka briesmīgi pārdzīvoju, jo man brilles piestāv, bet vienā brīdī gan aizdomājos, ka laikam nav īpaši pareizi, kas es tikai priecājos, ka man brilles smuki izskatās, kamēr lēnām palieku akla kā kurmis - nav tur nekā ko priecāties. Nespēju arī saprast kapēc ir tā, ka kamēr naudas nav, staigā pa veikaliem un šņuksti kā visu gribās nopirkt, bet tagad, kad man nauda dedzina kabatu, es neko nespēju nopirkt. Traucē tas, ka kamēr naudas nebija, iemācījos ļoti daudz un dikti domāt vai man to vajag, vai nav uzcenots utml. Tagad lai kas man patiktu, man vienkārši ir žēl tērēt naudu. Tad vēl pilna galva ar domām par Latviju. Kā vienmēr, gadu nav būts, un es pat nespēju iedomāties cik man naudas līdzi jāņem. Draudziņi, cik man varētu naudas (ļoti rupji rēķinot) aiziet uz pusotru nedēļu, ņemot vērā, ka dzīvesvieta man būs, tik pašai jāpērk ēdamais, dažas dienas jāpabraukā pa Rīgu, varbūt uz Jūrmalu un tā??? Nekādas dižās izklaides nav ieplānotas, jo izklaidēšos kāzās, kas būs 3 dienas. Ai, es vienkārši gribu gulēt.
|
Reply
|
|
|