Jūnijs 1., 2012
samantta | 20:25 Man paliek ļoti, ļoti bail, jo tas vairs nav normāli. Es sāku aizmirst tik daudz lietas, tik neizskaidrojamos veidos - šodien, nākot mājās, man bija maisiņš ar skaidām žurkai. Vienā mirklī, apstājos pie baznīcas, noliku maisiņu un atstutēju lietussargu pret sienu un izvilku no somas ipodu. Savācu mantas un aizgāju mājās. Tagad gribēju iztīrīt žurkai būri, bet skaidu nekur nav. Un sit mani sizdams, es nevaru atcerēties vai atstāju pie tās baznīcas vai nē. Neticās, ka es nebūtu pamanījusi maisiņu, kas stāv blakus lietussargam. Žurkas būra atslēgas, kas vienmēr stāv vienā vietā, arī nevaru atrast. Pirms pāris dienām bija skandāls, ka atnācu mājās, un kaut kā pamanījos vienkārši atstāt ārdurvis vaļā. Kā? Man nav ne jausmas, bet es to neredzēju kādu stundu, un pamanījos pat ieiet dušā, par ko arī bija lielākās šausmas, ka ārdurvis visiem vaļā, bet es tur mazgājos un jebkurš var ieiet mājā un visu iznest ārā. Par to, cik reizes es pagatavoju ēst un neizslēdzu plīti vai cepeškrāsni, atstājot uz stundām, nesākšu. Man tiešām ir bail. 23 gadu vecumā nevajadzētu būt tādiem melniem pleķiem atmiņā. Ikdienā gan visu atceros - datumus un visādas sīkas detaļas, bet tieši šī neuzmanība ir tracinoša.
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |