Aprīlis 17., 2012
samantta | 17:14 Šis ieraksts tapa no rīta, darbā, tikai blociņā:
Visforšākā sajūta ir ierasties darbā, agri no rīta, pirms visa kolēģu varza ir savākusies. Visapkārt miers un klusums - nedzirdi desmitiem pirkstu, klabinot pa klaviatūrām. Nekādas sarunas, klepus lēkmes, šķaudīšanas, zirga smiekli, izmocītas un nervozas balsis, runas par dedlainiem, printera mūžīgā dūkoņa, telefona zvani. Nekādas neapmierinātas sejas, mūžīgi šķībie skatieni un nopūtas. Tikai es un vēl pāris cilvēki (kuri, visticamāk, izbauda kaut ko līdzīgu man) un mana kafijas krūze. Un šobrīd gribētos sēdēt kaut kur mežā, kur smaržo pēc priežu skujām, un gaiss vēl nedaudz valgs no rīta rasas. Vienkārši tā ir līdz kaklam būt mazam bandiniekam uz koorporatīvā šaha lauciņa. Bet plāna vēl nav.
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |