Janvāris 2., 2012


[info]samantta13:51
Man ir bail. Kad man pagājušogad bija miežagrauds, es neatceros, ka man būtu uzpampis arī acābols apkārt zīlītei. Nav iespējams uz sevi pat spogulī paskatīties. Vismaz kāds tur augšā mani dzird, un šodien ir pirmā saulainā diena pa nedēļām, varēšu iziet uz veikalu saulesbrillēs.

UPD: man tik ļoti gribās iet ārā skriet, bet bail, ka sapūtīs to aci un būs sliktāk. Skatos, ka sāk nākt ārā dzeltenas strutas, cik atceros, tad jau laikam būs labi, ja ir atnācis vaļā. Tik jocīgi ir, cik ļoti novērtē to sajūtu, kad viss ir labi, tieši tad, kad nav labi. Mēģini atcerēties kāda bija sajūta, kad tā acs nesāpēja un varēja mierīgi skatīties apkārt un mirkšķināt. Tāpat kā tagad, es elpoju un par to nedomāju, bet tad, kad man pagājušogad bija tās divas nedēļas, kad smaku nost, es naktīs raudāju un lūdzos, lai man atdod atpakaļ iespēju mierīgi ieelpot un izelpot.

Read Comments

Reply


No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.
master of procrastination - Komentāri

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Links
my tags
architizer
pēdējie klabojumi

> Go to Top
Sviesta Ciba