|
Oktobris 27., 2013
 | 19:35
Trīs stundas lasīju būvniecības tehnoloģiju. Visu laiku iekšā ir panika, ka ja ļoti, ļoti ātri neaizpildīšu robus savās zināšanās, šis darbs man nespīdēs. Nav jau tā, ka kāds būtu ko teicis, bet piektdien, kad gāju projām, Andijs paprasīja saglabāt manus failus, lai viņš var brīvdienās pabeigt. Man tie visi faili tādi pusdarīti bija, jo vēl iet lēni ar iebraukšanu angļu metodēs. Visas brīvdienas esmu nomocījusies domās, ka ja nu viss ko esmu tur izdarījusi ir galīgi garām, bet viņam brīvdienās jāsēž birojā un viss ir jāpārdara pareizi. Lai gan mēs it kā smejamies un jokojamies, darba ziņā man no viņa ir bail. Viņš nav tas cilvēks, kas dod atlaides. Un nav arī tāds, kam ir laiks sēdēt blakus un kaut ko skaidrot vai mācīt, visu man pašai, pašai.
Tā nu būros šodien celtnieku bībelē, mēģinot saprast pēc iespējas vairāk, rīt iešu agrāk uz darbu lai varu kaut ko izdarīt pirms Andijs ierodas un sāk uzdot jautājumus. Šādā garā man spīd darbaholiķa dzīve.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |