|
Aprīlis 15., 2012
 | 18:31 - greene king brewery
Šodien bija lieliska diena - devāmies uz Bury St. Edmunds, tūrē uz alus darītavu "Greene King Brewery", protams, Kristofera ideja. Tā kā neesmu nekāda lielā alus dzērāja, neko no tiem tāpat nesaprotu, tad īpaši šo dienu negaidīju, tikai priecājos, ka iziesim kaut kur no mājas. Bet cik ļoti es kļūdījos - tās bija lieliskas divarpus stundas, jo mūsu tūres vadītāja bija vienkārši satriecoša, stāstīja visu tik interesanti, turklāt jebkas, kas saistīts ar vēsturiskiem notikumiem, liek manām acīm mirdzēt. Alus darītava pastāv jau no 19. gadsimta, tikai laika gaitā ievērojami paplašinājusies. Nedēļas laikā tiek uzražotas 3,5 miljons pintes alus! Arī pati galvenā ēka bija vienkārši satriecoša vēstures liecība - celta 1930. gadā, turklāt pamatā sienas (iekšsienas) ir no marmora (no Itālijas vesta). Un kādas smaržas. Katrā stāvā bija pavisam cita smarža un temperatūra, atkarībā no procesiem kas tur notiek. Vienā brīdī skumji novilku, ka žēl, ka nav iespējams noķert smaržu burciņā un aiznest mājās. Un pašās beigās pats labākais - alus garšošana. Dabūjām nogaršot 7 dažādas glāzes alus, sākot no pavisam mazgrādīgiem, līdz krietni stiprākiem, tumši brūniem aliem, kas tiek brūvēti dedzināta koka mucās divus gadus. (Koks, no kura taisītas mucas, pirms tam ir divus gadus apstrādāts ar alkoholu, iedmājaties?). Un tavu brīnumu, izrādās, ka man garšo tieši tie stiprie ali, bet es vienmēr biju pārliecināta, ka tā ir briesmīga džindža, kuru dzer tie, kam žēl naudu, bet gribās ātri un nesmuki piedzerties. Kādā tumsonībā esmu dzīvojusi. Kristoferam gan nepaveicās kā šoferim, toties es iztenterēju saules gaismā manāmi sareibusi, žagodamās, un, mēģinot pārlaimīgi viņu nobučot, kādas piecas reizes aizšāvu garām mutei, palēcos un nožāvos. Priecīgajām alus izklaidēm sekoja sātīgs sunday roast vietējā krogā un ekskursijas pa skaisto pilsētu - dabūju pamielot acis uz vienu no vecākajām katedrālēm Anglijā, bet, ar lielu vilšanos jāsaka, ka neizdevās ieraudzīt Mary Tudor, King Henry V's sister, Queen of France apglabāšanas vietu. Mī un žē. Lai vai kā, lieliska diena - esmu pārgurusi atgriezusies mājās ar pudeli vietējā sidra un īpaši garšīgām sinepēm, kuras nav tāds krēmīgs draņķis kā veikalā, bet kraukšķīgi sinepju graudiņi iekš alus (debesu ēdiens, ēdu ar karotēm no burkas, cerams, neaiziešu pie Dieviem ar gastrītu).
Garastāvoklis:: sapūties vēders
|
| 20:09
Sanāca te nesen viens tāds gadījums, kad Karla nebija mājās kādas trīs dienas. Un es ļoti sāku uztraukties, jo lai kādi sīki kašķi ir bijuši, un viņa ir mēģinājusi mani nosaldēt, tomēr mani uztrauc kas ar viņu notiek un tā. Izmisīgi viņai zvanīju tās dažas dienas, aizsūtīju sms - nekādas atbildes. Biju jau gandrīz nobriedusi zvanīt vecākiem, kad viņa pārradās trešajā dienā, un neko man nepaskaidrojot, sāka taisīties uz kaut kādu pasākumu. Es tā mulsi pajautāju vai viņai viss kārtībā, kur viņa bijusi, ka es uztraucos kas noticis, uz ko šī attapās, ka nu jā, palikusi pie vacākiem pāris dienas, jo no viņiem vieglāk uz darbu esot bijis tikt (mašīna bija remontā). Es tikai noplātīju muti, ka baigi forši, ka es tur zvanījos, uztraucos un naktīs negulēju, bet viņai viss tā vienkārši. Nu neko. Kas tagad? Pāris mēneši vēlāk, šitais pats joks - viņas nav mājās jau no piektdienas, bet mašīna stāv pagalmā. Tagad es, protams, vairs nezvanīšu un nemeklēšu, bet neomulīga sajūta tāpat.
|
|
|
|