Februāris 29., 2012


17:11
Vākt naudu dzimšanas dienas dāvanām ir pašnāvība! Cik cilvēki var izrādīties neticami skopi, kad jāsametās naudiņa kāda darba kolēģa jubilejai vai iešanai prom no darba. Tāpat bija vecajā darbā, kad viena no kolēģēm gāja prom - viņa bija nostrādājusi kādus 6 gadus, un visi viņai bija nu tādi draugi, ka bail, bet kad pēdējā nedēļā es staigāju apkārt un prasīju katram nedaudz naudas kartiņai un dāvanai, pēkšņi nevienam nav naudas, sākas tās briesmīgās sejas šķobīšanas, un nu tik grūti, un jātaupa, utt. Puse prasa lai ieliek par viņiem, un pēc tam atdošot, bet visiem tāpat ir skaidrs, ka neviens neko neatdos, jo neiesi jau kā muļķis pēc tam katram prasīt to vienu mārciņu. Šodien mūsu Senior Rep Mārtinam bija dzimšanas diena, cilvēks pacenties, pats mājās uzcepis trīs dažādas kūkas (nenormāli garšīgas), atstiepis kastes uz darbu, visiem izsūtījis epastu lai nāk cienāties, protams, izsalkušais vilku bars ir klāt. Izsūtīju mūsu komandai epastu, ka ar Elu iesim pusdienlaikā pirkt kartiņu un kādu mazu dāvanu, un kā nu ne, vienam jākrāj nauda dzīvokļa depozītam, cits vienkārši neatbild, bet trešajam sākās vesels teātris ar maka vicināšanu, ka viss tur tukšs un tā. Tad kad jācilā pintes krogā, piektdienas vakarā, tad liekas, ka visiem ir bezdibena maciņi, no kuriem nauda gāžas kā ūdenskritums. Viss beidzās ar to, ka būtībā mēs ar Elu nopirkām dāvanu uz divām, lai gan, teiksim, man naudas tiešām nav (bet es nepukstu, jo viss aiziet jaukām lietām), bet Elai vispār īrei nepietiek. Bet tas viss aizmirstās, kad redzi prieku apdāvinātā cilvēka acīs, jo mēs patiešām ļoti piedomājām lai dāvana būtu ļoti personīga. Vienkārši riebjas.
Tags:

(11 piebilda | piebilst)

17:43
Garlaicības mākta palasījos Wikipēdiju un sabaidījos. Pagājušonakt "iznāca" mans trešais gudrības zobs. Tā kā vien puse ir izgājusi caur smaganām, bet otra nē, man tagad tur ir tāds kā nokarājies smaganu gabaliņš, un Wikipēdija man saka, ka varot rasties visādas infekcijas, un tas neesot labi, panika, panika. Bet es tā miglaini atceros, ka kad otrais nāca ārā, tas pats bija, pēc tam tas ļurķīgais gabaliņš kaut kur izčākstēja vai sarāvās, es neatceros. Es ceru, ka kāds bildīs ko pozitīvu šajā sakarā. Tagad palicis vien ceturtais, kurš aug 90 grādu leņķī no pārējiem zobiem. Horizontal impaction (3%) is the least common form, which occurs when the tooth is angled fully 90 degrees sideways, growing into the roots of the second molar. Nu ja, neņemot vērā, ka kāds tur augšā mani aplaimoja ar diviem šķībiem priekšējiem zobiem, apakšējie gudrības zobi aug tik šķībi, cik vien šķībi iespējams. Pirmais sāka nākt ārā, kad man bija 16, spiežoties kaut kādā nervā, un, aplaimojot mani ar pāris ģībšanām, ka mana māmiņa uzreiz domāja to sliktāko, ka būšu mazgadīgā māte un ko tik vēl ne (tur vēl ir interesants stāsts, kā es, ģībstot relatīvi drošā vietā - savā istabā, stāvot pie spoguļa, pamanījos sapīties kaut kādos vados, gandrīz nemanāmi nožņaugties, un aizraut sev līdzi visus puķupodus no palodzes). Stradiņos ārsti palūdza vai es nevarot iet par paraugu stomatoloģijas studentiem, bet es laipni atteicos. Bija tur vesela operācija ar kārtīgām narkozēm un sašūtu mutes kaktiņu. Ai, labāk nemaz nesākt par tām manām zobu nelaimēm, vai platītēm, kurām nejauši uzsēžos virsū, aizlaižot vējā vecāku ieguldītos līdzekļus (mums nauda no debesīm nekrita). Vienkārši, ņemot to visu vērā, tiešām aukstas kājas palika, jo ja man kaut kādas zobu manipulācijas būs jātaisa Anglijā, tad labāk uzreiz lekt Daugavā.

(2 piebilda | piebilst)


Iepriekšējā diena [Arhivētais] Nākošā diena
master of procrastination - 29. Februāris 2012

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Links
my tags
architizer
pēdējie klabojumi

> Go to Top
Sviesta Ciba