|
Janvāris 25., 2012
 | 17:56 - and that's where i seem to fuck up
Viss ir ļoti vienkārši. Vienu dienu man aizies širmis, un es iziešu ielās, un sākšu šaut nost visus tos cilvēkus, kas neprot skatīties paši uz sevi, bet ir izcili naski uz savu riebīgo degunu bāšanu citu dzīvēs. 13. diena jaunajā darbā (skaists cipars, tieši laikā, ne?), un negāciju ritenis sāk griezties. Ja man būs bērni, kuri skolā cietīs no aprunāšanas, popularitātes dalīšanas un citiem sūdiem, kas ir normāli skolās, es būšu tieša un nežēlīga - jau laicīgi izskaidrošu, ka nav ko raudāt un asaraini rakstīt savās dienasgrāmatās, ka skola beigsies, un tad visi būs pieauguši, normāli cilvēki, un būs labāk. Būs pat vēl draņķīgāk! Par ko šis viss? Nu, šodien saņēmām ar Elu epastus no mūsu menedžera, lai mazliet nogriežam savu skaļumu. Es protams saprotu no kurienes tas nāk, zinu, ka esmu reizēm par daudz skaļa, ka aizraujos, un tiešām smejos ārkārtīgi daudz. Bet kad tas nāk no 3 lielām, neapmierinātām govīm, kurām vajadzēja 3 dienas čukstēties stūrī, lai saņemtos kaut ko aizrādīt, un (!), kuras pašas pirmajā nedēļā bija tik skaļas, klaigāja pa visu ofisu 24/7, ka traucēja mums visiem mācīties (kas bija svarīgs moments, kad mums bija jāapgūst viss, ko šobrīd daram), tad nu piedodiet, atvainojiet, man tā vainas sajūta tāda dikten maziņa saraujās. Mēs aizgājām pašas pie menedžera un atvainojāmies, par ko viņš vairāk tikai pasmējās, un tā kā starp citu pačukstēja, ka tām trim vienmēr esot kaut kādas problēmas ar citiem. Un vispār pa šīm dienām tik skaidri jau izfiltrējas kas ir kas - aprunātāji-sejā smaidītāji, priekšniecībai dirsā līdēji - mazie kafijas pienesēji, vienkārši garīgi atpalikušie un citi zvēri.
Ne pa tēmu: šodien greit saksēs - pirmā diena pa ilgiem laikiem, kad manā mutē nav ieklejojis nekāds neveselīgais ēdiens. (es ar to nedomāju, ka katru dienu norijos, kā minēju dažus ierakstus atpakaļ, bet nu ir zināmas tendences apēst pa cepumiņam, šokolādes gabaliņam.) Vieni augļi, burkāni, jogurti un normāls ēdiens. Pašai prieks un mute smaida.
|
| 18:32
Galīgi aizmirsu pastāstīt - mums darbā ir Costa Coffee (nu tāds kā Starbucks variants) un viņi ir tik forši, ka savus izlietotos kafijas biezumus atstāj priekš darbiniekiem, lai tie ņem mājās, un tad ber dārzā kā mēslojumu, tā vismaz ir izziņots plakātā pie sienas. Bet es tā stāvēju, bolījos, un atcerējos, ka kafijas biezumi ir pārākais skrubis, kas padara ādu ritīgi foršu, turklāt palīdz cīņā ar celulītu. Rīt stiepšu maisu mājās, hehe! Skumji ir tikai tas, ka stāvēšu dušā, ostīšu kafijas biezumus, un būs jāraud, jo esmu sev aizliegusi dzert kafiju. Izlasīju, ka nav jēgas dzert dzelzi iekš kapsulām, jo kafija un tēja visu efektu iznīcina. Tā kā man organismā ir par maz dzelzs, un tā ir mana pēdējā cerība matu jomā, tad es vairs tēju un kafiju nedzeršu. (bet man TĀ garšo kafija!!!)
|
|
|
|