|
Maijs 11., 2020
 | 12:13
Pēc vakardienas Borisa updeita, visa tauta jūk prātā un visur ir apjukums un neviens neko nesaprot, kas tagad notiek un ko drīkst darīt un ko nedrīkst darīt. Un es vairs nezinu vai es esmu tupa, bet man nav apjukuma. Viss ir izskaidrots - ka var iet ārā neierobežoti, kamēr vien distancējies no citiem 2 metrus, ka ja nevari strādāt no mājām un darbs var nodrošināt distancēšanos darba vietā, tad cilvēki ir iedrošināti iet uz darbu. Nākotnes plāni ir izskaidroti, visi punkti parādīti saprotami. Protams, ka nav 100% skaidrības, kad slimība atkāpsies un kādā situācijā būsim pēc mēneša un diviem, bet kā var sagaidrīt skaidrību šādā jomā. Arī cilvēki besās, ka valdības moto bija STAY HOME un tagad ir STAY ALERT. Atkal, kāds apjukums, ja ir izskaidrots, ka cilvēki ir iedrošināti strādāt un būt ārpus mājām, ja ir iespēja. Vienkārši ja esi ārā cilvēkos, tad STAY ALERT un distancējies. STAY HOME vairs neder šajā sitācijā. Vienkārši - wut?
UPD: Par to vai sis ir pareizais virziens prieks nacijas, es nenemos spriest. Ta ir cita saruna.
|
Marts 18., 2020
| 09:30
Dzīve ir visnotaļ interesanta šajā laikā. Šodien pirmā diena strādājot no mājām. Pamodos 8.20, jo visi kolēģi jau bija salīduši čatā un iekš videozvana. Tā nu es visiem pievienojos ar aizpampušu seju savā halātā, ar kafiju. Visi kopā iesmējām, atrādījām viens otram savus mājas 'ofisus'. Jūtos pateicīga tehnoloģijai, ka ir šādas iespējas kaut ko darīt no mājām un komunicēt ar citiem.
|
Marts 5., 2020
| 11:56
3 milzīgi deadlaini vakar tika pieveikti, tagad ir kāda nedēļa uzelpot, kad tas viss sākas no jauna. Atvilkos mājās un īsti nezināju ko ar sevi iesākt. Kad nedēļām dzīvo vienā trauksmē par darbu, nāc mājās, gatavo ēst (besī arā dzīvot vienai un visu laiku sev gatavot!) un pildi universitātes darbus līdz guļamlaikam, tad pēkšņš brīvs laiks ir nedaudz šoks sistēmai. Izlēmu sevi apbalvot ar neiešanu uz universitāti šodien un masāžu rīt pēc darba.
Izgulējos līdz 9 no rīta un slinki izvēlos aiziet uz pāris vietējiem veikaliem. Beigu beigās pamanījos ieiet lietotu grāmatu veikalā un iznācu ar divām grāmatiņām par garšaugiem un dārzeņu audzēšanu. Pagājušogad Toms man uzmeistaroja milzīgu koka kasti, kurā audzēt dārzeņus (man ir neliels laukumiņš aiz mājas, bet viss viens betons). Lielos priekos sastādīju burkānus, sīpolus, salātus un tomātus. Lielāko daļu no maniem stādijumiem apēda gliemeži (enemy nr. 1), bet tomāti bez nekādiem mēslojumiem un palīg-barošanām izpletās kā milzu džungļi un sāka pat līst kaimiņu šķūnītī. Ā, un Marija izaudzēja mazos gurķus, kurus Anglijā nekur nevar nopirkt! Šogad esmu izlēmusi fokusēties uz garšaugiem un ārstnieciskiem augiem. Pēkšņi ir parādījusies milzonīga interese par ārstniecības augiem, tējām utt. Viss sākās ar to, ka iegādājos grāmatu ar receptēm visādiem skaistumkopšanas līdzekļiem ar ēteriskajām eļļām - tur ķermeņa krēmiem, skūšanās krēmiem, matu kondicionieriem utt. Tad sāku meklēt kur pirkt sastāvdaļas un uzdūros veikalam, kurš pārdod ne tikai kosmētiskas izejvielas, bet arī kaltētus augus tējām un medicīnai. Un tas viss atmeta atpakaļ bērnībā, kad ģimenē augu tikai ar visādām tējām un vecmammas dabas līdzekļiem pret visām kaitēm. Atcerējos cik reti slimoju un kā visa šī informācija man šobrīd ir pazudusi atmiņu dzīlēs. Tapēc gribas paeksperimentēt un paskatīties ko man izdosies izaudzēt un kāds tam visam varētu būt pielietojums.
|
Aprīlis 6., 2018
| 07:55
Sēžu vilcienā uz Londonu, dzeru kafiju, rakstu eseju par arhitektu Le Corbusier, un klusi piedzīvoju nelielu krīzi savā galvā, mēģinot tikt galā ar savu izpratni par viņa darbiem un dzīvi. Varbūt šis ir tas, ko mūsu skolotāji vēlas sasniegt, dodot mums sarežģītas eseju tēmas.
Mēneša laikā esmu izgājusi cauri miljons fāzēm, kurās ienīdu Corbusier, jo likās, ka visi viņa darbi ir betona kluči, kas atgādina Padomju Savienību. Tad sāku lasīt par viņa dzīvi un sāku nedaudz saprast no kurienes viņam bija tādas idejas un kādēļ viņa ēkas ir tieši tādas, kādas tas ir. Tad atkal sadusmojos, lasot par viņa pilsētplānošanas idejām un vēlmi iznīcināt vesturiskus rajonus un ielas, lai tā vietā būvētu blīvi apdzīvotus 'komunālos' debesskrāpjus. Tad atkal pārstāju dusmoties, jo vairāk lasu un saprotu, ka, pat ja es nekad tā nedarītu, tas nenozīmē, ka viņa domāšanai nebija iemeslu. Un tā tālāk, tā joprojām. Un reizēm aizdomājos vai es kādreiz paveikšu ko nozīmīgu un vai jebkādā veidā atstāšu kaut kādu iespaidu uz arhitektūru.
|
Aprīlis 28., 2017
| 00:47
Šodien uzmodelēju savu pirmo 3d virtuvi. 5 dienas darbā ar jauno programmu un katru dienu iemācos kaut ko jaunu. Darbadienas beigās pateicu milzīgu paldies Matt, kurš piecieta manus jautājumus šonedēļ un atzinu, ka vairs neatceros kad bija pēdējā reize, kad no rītiem modos un biju priecīga iet uz darbu.
|
|
|
|
