es balsoju par tiem kuri dzīvo zem parka soliņiem stāsta zemes siltajā mantijā ietērp-
tas pasakas un reizi pa reizei uzpeld savās pudeļu korķu laiviņās lai koku lapotnēs ar
sauli spēlētu divdesmit vienu

līdz aknām mīlu viņu apreibinošās laika prognōzes bet mans uz soliņas atstātais balso-
jums nekādi neietekmēs mūsu kopējās spēles rezultātus un tāpēc es leju un tāpēc par
pilnīgu izdegšanu

//andris ogriņš