šodien man ir jāuzraksta kaut kas intelektuāls un prātīgs, ko rīt aizsūtīt kā "melnrakstu", bet es pamodos divas stundas vēlāk nekā plānots un aizmirsu iedzert to vitamīnu, un no rīta kādas padsmit minūtes vienkārši blenzu spogulī, nevarēju saņemties iet dušā, ģērbties, dzīvot. bet kaut kādu neizskaidrojamu iemeslu dēļ es jūtos tā it kā tam visam nebūtu tik lielas nozīmes, mani tas it kā satrauc, bet to satraukumu slāpē tāda liela "ai, viss taču būs ok" sajūta, kam nav pilnīgi nekāda nopietna pamatojuma. brīžos, kad šīs sajūtas abas spēcīgi uzbango reizē, nu, tad es vienkārši kaut kur nekustīgi blenžu