šodien no rīta, kamēr vēl bija saule, jutos tik izkliedēti un triceklīgi, ka nolēmu, ka darbam nāksies pagaidīt, uzlēcu uz ritenīša un močīju pa šoseju (kā man patīk šoseja, nekādu luksoforu, nekādu krustojumu uz katra stūra, nekādu dusmīgu autobraucēju), kamēr drusku izvēdinājās galva. un tad, atgriežoties mājās visai tādai "ok ok ok nu tik būs strādāšana, esmu tik apzinīgs un veselīgs, ka atradu, kā savlaicīgi savākties", man pagalmā uzdirsa putns.

kas atgādināja, ka tā arī neierakstīju cibā kādu mini epizodi no savas dzīves. tā bija tāda (jau pirms kāda laika) - nācu no veikala un ar zināmu interesi ievēroju, ka pie apstādījumu krūmiem lēkā vārna. palecas pret to krūmu, nokrīt zemē, palecas, nokrīt. no sākuma padomāju, varbūt savainota vai kas, bet, tuvojoties sapratu, ka krūmā aug kaut kādas baltas ogas, kuras tā vārna mēģina dabūt. bez jebkādas apdomāšanās, garām ejot, noplēsu pāris čemurus un nometu zemē, un tikai pēc tam iedomājos, ka tas laikam nav gluži normāli, ka pašsaprotami un principā teju automātiski es lasu un apmierinu pat random vārnu vēlmes un vajadzības, ja esmu tās ievērojusi.

pēc tam gan kādu brīdi domāju, ka gribētos pameklēt kādus pētījumus par to, vai/kad/kā dzīvnieki rīkojas kaut kā līdzīgi, palīdz viens otram tāpat vien, kad tas viņus nekā neapdraud. laikam gan realitāte jau lielākoties ir tāda, ka tie vai nu viens otru apdraud, vai sacenšas par vieniem un tiem pašiem resursiem. bet ja nu jums ir azotē kādi jauki stāsti vai pētījumi par dzīvniekiem, kuri viens otru izručī, padalieties, lūdzu.