varbūt man vajadzētu pastrādāt kādā sliņķu kantorī

šodien terapijā beidzot pēkšņi atskārtu, ka visādas lietas, ko es klasificēju kā sevis izlaišanu vai arī lepni demonstrēju kā pierādījumu tam, ka es taču pret sevi nemaz tik slikti neizturos, patiesībā ir vienkārši pamatvajadzību apmierināšana - paēst, pagulēt, varbūt reizēm arī drusku socializēties. toč easy to please, ha.