šonakt sapnī mani uzšķērda milzīga, melna mežacūka ar lieliem ilkņiem.

vispirms tā bija žokļos sagrābusi manu roku, es domāju - tikai lieki nekustēties, tikai nekādi neprovocēt, varbūt palaidīs vaļā, un tad es jutu, kā viņa to parauj un griežas prom, kā kaut kas iekšā rokā saviņķelējas un lūst, bet tad cūka to saplosīto roku atlaida, man likās, varbūt šis ir tas brīdis, kad es varu aizbēgt. un tad viņa no sāniem mani taranēja, ilkņi uzplēsa manu sānu, es jutu siltas asinis un trūdošu lapu smaržu, un es zināju, ka no šī nevar nekā izglābties, es miršu.