pēc izrādes "persiešu valodas stundas" vakar biju tik apdullusi, ka aizmirsu Lipkes memoriālā savu ūdens pudelīti.

( gari un haotiski par 'persiešu valodas stundām' )

ha. tagad ļoti skaidri atceros, kāpēc ziemā nebraucu ar velo. zili ceļi un trīcoša lūpa pusvakaram, check.

mana velo mazās, šaurās, gludās riepiņas, kuras īsti nevar nomainīt uz platākām ar radzēm, jo rāmis ierobežo, ir izcili nepiemērotas šai šļurai. kādreiz domāju, ka, tā kā šo pielāgot nesanāks, varētu nopirkt sev kaut kādu designated ziemas velo, bet naudas arī šobrīd tādām lietām nav.