šis ir pirmais gads (šajā dzīvoklī noteikti, bet, ļoti iespējams, vispār jebkad), kad esmu apzināti konstatējusi sevī domu - kad beidzot pieslēgs apkuri? nevaru no rīta iztaisīties, jo nevaru izlīst no segapakšas

ciet deguns, sāp galva, negribas nekur iet

wtf is this

vai tiešām cēla mērķa labad vajag apstiprināt stereotipus un normalizēt visādus nejēdzīgus sabiedrības spiedienus? gribētos jau teikt "bet tā ir satīra!", bet, umm, nav, nē.