biju sapotēties pret difteriju arsā, un tā bija pēdējā laika patīkamākā saskarsme ar medicīnas profesionāli. aizgāju ar sajūtu, ka man viss ir skaidrs, esmu uzzinājusi kaut ko jaunu un vēl patīkami parunājusies. es gribētu, lai tā ir vienmēr, kad apmeklēju kādus ārstus.

in other news, pirms tam mamma man nopirka kleitu, ko es nosaucu par savu krievu skolas formu, jo tā ir ar ļoti, ļoti skaistu piegriezumu, kurš pat man liek izskatīties glīti sievišķīgā formā, bet tai ir viens nopietns trūkums - audums, no kura tā ir šūta, ir ar visai pretīgas krāsas koši neōna oranžām un rōzā puķēm, kuras man, iespējams, nepelnīti (jo mamma teica, ka nesaprot, ko es ar to domāju), asociējas ar pusmūža krievu dāmām. bet nu, kā pērkot smējāmies, tad jau būs tieši laikā, lai darbā labāk iekļautos kolektīvā.

kamēr vēl biju arsā, man piezvanīja cilvēks no uzdevumi.lv, lai verificētu manu skolotāja (interesantā kārtā, no savas skolas es (pēc lapā pieejamās informācijas) esmu tikai pirmais skolotājs, kas tur reģistrējies) kontu viņu lapā. un tas, kā viņš to darīja, bija - pēc tam, kad bija noskaidrojis, vai tiešām to reģistrēšanos veicu es, nevis kāds viltvārdis, kas grib mani izjokot, vienkārši pajautāja man: "un vai jūs esat skolotāja?"