reiz gāju caur parku no riteņa "stāvvietas" uz bibliotēku, un likās, ka ielu muzikants ar trompeti spēlē gredzenu pavēlnieka theme song. pilnīgi aiz priekiem gandrīz palecos un biju gatava iet meklēt, kur tieši tas spēlmanis ir, un atdot visu sīknaudu, kas makā (nekā daudz jau tur nebija, kāds lats varbūt kopā salasītos), bet tad, protams, izrādījās, ka esmu pārklausījusies.

sapņoju, ka nakšņoju gaismas pilī (nevis tai literārajā, bet uzbūvētajā), bija jādala gulta (vienmēr esmu gribējusi, lai bibliotēkās un citās publiskās vietās, kur reizēm sanāk pavadīt daudz laika, būtu iespēja nosnausties!) ar paziņu, visapkārt bija daudz grāmatu, un mēs, draudzīgi ieritinājušies, bez nekādām nepiedienīgām motivācijām cieši kopā saspiedušies, šķirstījām grāmatas un taisījāmies pie miera