atcerējos, ka sapņoju, ka piedalos eksperimentā, kur mani pieslēdza pie kaut kādas sistēmas, kurā laida cirkulēt manas asinis. pirms tam es diviem cilvēkiem, kuri grasījās eksperimentu novērot, rādīju savas vēnas un skaidroju atšķirību starp asinīm, kas bagātas ar skābekli, un asinīm, no kurām tas jau aizvadīts organismā, un stāstīju, ka manu vēnu izteiksmīgā zilā krāsa ir ģenētiski noteikta. tā eksperimenta ietvaros tika kaut kas tajās asinīs mērīts, un pēc tam ielaists kaut kāds hlōra šķidrums manā asinsritē, kurš visu manu ķermeni padarīja degoši karstu un beigu beigās es atslēdzos - zinātnes vārdā! kamēr biju pusnemaņā un locījos sāpēs no tās degošās sajūtas, pirms pavisam zaudēju samaņu, kāds mani nobučoja, un es nevarēju izdomāt, vai tas bija eksperimenta vadītājs zinātnieks, vai viens no tiem diviem studentiem(?), kuri to visu vēroja, un kāpēc

pēc šī atguvu samaņu busiņā (laikam jau eksperiments notika tajā iekšā) uz kaut kāda sīka lauku ceļa, atceros, ka streipuļodama kāpu no busiņa ārā, un apkārt tam bija izrakņāta zeme, un laikam ceļu ieskaujošajā mežā bija kaut kādi noziedznieki, no kuriem jāuzmanās

diemžēl pamodos, tā arī neuzzinājusi eksperimenta rezultātus. bet tā intuitīvi liekas, ka i did good

pēdējās dienās nogurums un kaut kāds aukstums neatkāpjas. šodiena bija, pagaidām, vissliktākā diena - iespējams, tāpēc, ka tiku pamodināta no dienišķās naktsmiega devas. es vienkārši nespēju sevi piespiest izrāpties no gultas, izņemot, lai aizietu uz tualeti vai paņemtu no virtuves kaut ko ēdamu - tikai tagad esmu sevi izgrūdusi līdz datōrkrēslam un mēģinu saņemties aiziešanai līdz vietējam veikalam, jo ir izbeidzies ūdens. un pēc tam, pēc tam es nezinu, kā uzrakstīšu m.darba ļoti vispārīgo outline rītdienai, lai ir ko pārrunāt ar pasniedzēju, kurš izskatās pēc rūķīša; man gribas tikai gulēt un blenzt griestos. varbūt jānopērk veikalā gaļa un jāapēd. lai gan pēc tam es droši vien justos par to slikti jebkurā gadījumā, nav ko tērēt naudu un bagātīgi ēst, ja patiesībā negribas.

te viss tik ātri sabojājas.
vakardien pēcpusdienā pagatavotie burkānu salāti jau šķita aizdomīgi; pagaršoju, izlasīju ķirbju sēkliņas, jo tās jau nesaskābst, izmetu.