cukursēne
26 September 2012 @ 04:28 am
a dangerous method  
savādi skatīties uz keiras seju, kā viņa tēlo psihiski nelīdzsvarotu sievieti, viņa izskatās pēc bailīga meža zvēra, man tas patīk
 
 
cukursēne
26 September 2012 @ 09:18 pm
tā tā dzīve paiet  
vakar briesmīgi gribējās ribiņas. šodien pēc savas ~5h pastaigas viņas nopirku, un tagad nepavisam vairs negribas.
 
 
cukursēne
26 September 2012 @ 09:53 pm
ugunsgrēku trauksmes  
mm, fire drill.

atgādina bērnību, pirmo klasi, kad "nejaušā kārtā" mācību trauksme sākās tieši tās audzināšanas stundas laikā, kad mums stāstīja par to, kas tādos gadījumos jādara. atceros, ka mums bija stāstīts, ka tad, kad būs trauksme, ēkā tiks atslēgta elektrība.

mani stulbie klasesbiedri bija ģērbjoties mežonīgi savandījuši garderōbi, un es nevarēju atrast savus zābakus; puslīdz nesteidzīgi pārbaudīju milzīgo zemē samesto mantu kaudzi, un, kad skolotāja teica, lai vienkārši nāku, jo ir trauksme, es atbildēju, ka šī nevar būt īsta trauksme, jo gardrōbē joprojām deg gaisma - tātad elektrība nav pazudusi. skolotāja izslēdza gaismu un teica, ka, lūk, tagad elektrība ir pazudusi, lai es uzvelku kājās pirmos apavus, ko atrodu, un nāku ārā. tā nu es kopā ar citiem normāli apģērbtiem bērniem 1998. gada februārī stāvēju skolas pagalmā, vienā kājā sveša bota, otrā sveša sandale, un sk.haralds puriņš iznesa no skolas metāla miskasti, kurā šova pēc bija aizdedzināti pāris papīri. tā ir viena no foršākajām skolas atmiņām.