btw, ja kādam te, piemēram, nav ko ēst, rīt takā ap astoņiem vakarā varēs par brīvu (? baidos samelot, bet man tā šķiet) dabūt manis & katrīnas ceptu veģetāru fetas siera pīrāgu (gabaliņu, protams, ne visu)

jauna atrakcija - likt katram modinātājam citādāku (iepriekš nelietotu!) skaņas signālu, izkārtojot tos secībā no patīkamākā uz visvairāk kaitinošo. rīt no rīta sākšu ar zvirbuļu čiepstēšanu, tad tiks baudīts kaut kāds pakāpeniski arvien augstākas toņkārtas skaņas izdodošs zvana signāls, kas saucas vara pods, un visbeidzot saldajā ēdienā pretīga pīkstēšana, kas tālu neatpaliek no dažas labas ugunsgrēka trauksmes. ceru līdz pīkstēšanai vispār nenonākt, lai gan, ja godīgi, rīt varu arī necelties pārāk laicīgi un principā jau būtu varēts ar tiem modinātājiem arī neaizrauties, bet tas ir kaut kā tā iedvesmojoši mazliet

dažreiz man liekas, ka viena no stulbākajām civilizācijas iezīmēm ir, ka (lielākoties) nevar iet uz publiskiem pasākumiem, piemēram, pidžamā

es nepiededzināju pīrāgu, un vairāki cilvēki teica, ka garšoja. tas pats par sevi jau ir labi. cerams, ka pietiekami labi. par citām lietām, nu, tur jau vienmēr tā domīgi. tagad autobusā krēslu rindā tieši aiz manis cilvēki skaļi bučojas. man mazliet gribas ēst, jo visu dienu jutos vairāk vai mazāk nelabi, un tādēļ esmu ēdusi tikai vienu zaļu ābolu, dažas zaļa kabača strēmelītes un vienu ābolu kēksiņu ar karameļu pildījumu (jau pēc visām vakara gatavošanas utt uztraukumu vētrām).