šonakt sapnī satiku un turēju rokā praying mantis, kurš bija god of thunder. jā.
un galīgi neizskatījās pēc kukaiņa, bet drīzāk pēc dzelkšņaina kaķa, mazāka par plaukstu

mēs ar ritu laivojām pa iekštelpām, kurās bija aisbergi, kuros mēs vislaik triecāmies un mums piesmēlās pilna laiva ar ūdeni un izbira mantas, kurās bija kastīte, kurā bija iekšā dubļi, lapas un tas pērkona dievs.

tad vēlāk rita man rādīja ļoti skaistu kustīgu diagrammu tādā savādā daudzlapu e-reader, kura lapas varēja aplūkot no abām pusēm, un es viņai teicu, ka tas ir awesome - izrādās, es to biju teikusi skaļi pa miegam

mņe uže 20
ja haču žeņitsa

kāpēc mani tas tik ļoti uzjautrina? jo to nedzied blonda skuķenīte!