šobrīd tik ļoti labi zinu, ko man gribas

pēdējā sapnī atkal un atkal lēcu no kāda pētnieciskā institūta augšējā stāva loga, jo tad varēju lidot.saka, ka, ja sapņos lido, tad aug. ceru, ka man aug krūtis vai dibens, jo garāka vairs neaugu, un neko citu audzēt man nevajag

un vēl - ir skaidrs, ka tolerance ir manā vērtību topā, es nevaru iedomāties ideālu bez tolerances, bet to nedrīkt jaukt ar vienaldzību, ai, nē

sapņoju, ka meitene irbe bija tieši priekš manis uzfilmējusi dokumentālu filmu par dāņu režisoriem, sapņoju, ka braucu gar kaut kādi milzīgu kapsētu, kur bija sastādīti koki un auga zaļa zāle garumā līdz ceļgaliem, un man apsolīja, ka es varēšu tur iet pastaigāties vēlāk, tagad esmu pamodusies un mazmazlietiņ dusmīga, solījums nav turēts, es esmu mājās un zālainie kapulauki ir kaut kur tālu miegapasaulē, un es tā arī tur nepastaigāju, tikai lēju kaķiem pienu metāla vannītē

bet kāpēc es pamodos? tādēļ, ka kāds no kaķiem man uzgāza virsū burciņu ar ūdeni, kas bija manā gultā, aplejot manu galvu, plecu, izmērcējot daļu gultas diezgan pamatīgi - nepateicība ir pasaules alga

es šobrīd jūtos izcili labi, man patīk, ka jau kādu laiku var gulēt ar visiem logiem vaļā, man pat patīk dzirdēt bērnu balsis ārā rotaļlaukumā, tas man liek domāt par vasarām agrāk, kad es mēdzu lasīt grāmatas, guļot uz savas istabas balkona

atkārtoti iemiegot nosapņoju divas lietas - viens, ka es kaut kur dabūju zaļu bērnu divriteni un gribēju to vest ilzei, divi, ka brālis nebija aizgājis uz skolu jau otro dienu pēc kārtas, viņa gultā bija alus pudeles, un mamma viņu modināja, runājot par kaut kādiem siltā gaisa kupoliem